pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key buy cheap windows 10 key buy cheap office 2016 key Windows 10 Home Key Office Professional Key sale

EPA konference

Atskaite par dalību Eiropas vecāku asociācijas (EPA) konferencē „Kopā” (28.-29.aprīlis, 2012).

2012.gada 28.un 29.aprīlī Lihtenšteinā notika Eiropas vecāku asociācijas (EPA) konference „Kopā”.
Pirmajā dienā tikām iepazīstināti ar Lihtenšteinas skolām un ikdienas dzīvi tajās, tika apmeklēta gan pamatskola, gan vidusskola.
Interesanti! Pamatskolā ir divu stundu garš pusdienas pārtraukums, kura laikā bērni dodas ēst uz mājām, šī ir problēma strādājošo vecāku ģimenēs. Pēc 6.klases pusdienas ir skolā.
Piedalījos pamatskolas 5.klases tekstila stundā, tikai zēni (meitenēm tajā laikā metālapstrāde). Vienā klasē aptuveni 20 bērni. Skola sākas 8:00, beidzas ap 15:00.
Vidusskolā piedalījos vēstures stundā, visiem skolēniem ir mazie datori uz galdiem, uzdevumi tiek doti tiešsaistē un atrisinājums/informācija ir jāmeklē interneta vidē.
Vecākiem ir vienu reizi gadā sapulce un divas reizes gadā individuālās sarunas, nekādu izglītojošu semināru vecākiem skolā nav. Ar informēšanu nodarbojas Lihtenšteinas vecāku organizācija (DEV), kuras sastāvā ir 16 skolu padomes.
Otrajā dienas daļā notika EPA ģenerālā asambleja, tika ievēlēts jauns valdes loceklis- pārstāve no Ungārijas, šis ir pirmais gadījums, kad EPA valdē ir pārstāvis no jaunās dalībvalsts, tas dod citu skatupunktu uz vecāku problēmām Eiropā.

28.aprīlī Lihtenšteinas princese savā ievadrunā uzsvēra, ka tieši motivēti vecāki ir galvenais veiksmīgas izglītības virzītājspēks, un brīvība/autonomija0 direktoriem brīvība izvēlēties skolotājus, vecākiem brīvība izvēlēties skolas. Viņa iezīmēja arī problēmu, ka vecāku brīvā skolas izvēle mūsdienas ir atkarīga no viņu finanšu iespējām.

Konferencē tika sniegti interesanti viedokļi/prezentācijas/referāti par šādām tēmām:

1. Kopā…skolotāju skatupunkts. Ko domā skolotāji par sadarbību ar vecākiem? Skolotāji noliek robežas klasē un izstrādā iekšējos noteikumus, vecākiem tie ir jāzina un jārespektē, vecākiem ir jāatbalsta tas, ko skolotāji dara, citādi skolotājam ir problemātiski būt efektīvam. Otrs skolotājs parādīja interesantu „šķēru” teoriju, kas parāda atšķirības starp to, ko mēs mācām un to, ko mēs sagaidām pēc skolas (darba tirgus

2.Vecāku tiesības. Cilvēktiesību tiesnesis (Benedikt Marxer) sniedz ieskatu par gadījumiem, kas nonākuši līdz tiesai- saistībā ar izglītības jautājumiem, arī par vecāku tiesībām, reliģiju skolās, dzimumaudzināšanu,.

3.Motivācija. Skolotājs (Peter Morgan) no Liverpūles sniedz atraktīvu viedokli par to, kas veido visu iesaistīto pušu motivāciju- gan skolotāju, gan skolnieku. Runāja arī par to, ka viņš savā skolā motivē skolniekus, piemēram, atstājot pozitīvas zīmes dienasgrāmatā, kuras ir jāizlasa vecākiem.

4. Ilgtspējīga valodas apguve. Universitātes pasniedzējs (Mike Fleming) stāsta par inovācijām izglītībā, uzsverot, ka izglītībai ir jāstimulē cilvēkus strādāt uz nākotni, ņemto vērā zinātnisko pētījumu rezultātus. Šobrīd skolas vairāk orientējas iz pagātni, skolēniem ir garlaicīgi. Viņš min trīs labus piemērus pētniekiem izglītībā- Sers Ken Robinson (radošums), Michael Fullman (visas sistēmas un struktūru reforma), CLIL (daļa no satura tiek mācīta citā valodā, mācot ar šo pieeju (matemātiku citā valodā), uzlabojas rezultāti matemātikā)

5.Vecāku līdzdalība izglītībā. Pedagoģijas augstskolas pasniedzēja (Doris Edelmann) stāstīja ļoti aizraujošu informāciju par praksi vecāku iesaistīšanā, izglītības pētniece Epšteina no ASV jau sen ir atklājusi vecāku līdzdalības ieguvumus- skolēniem uzlabojas sekmes un attieksme pret mācībām, skolotājiem, vecāki mājās veido pozitīvāku attieksmi, vairāk iesaistās savu bērnu izglītošanā, ir informēti un droši, arī skolotāji labāk izprot ģimeņu situāciju un konkrētā skolēna uzvedību. utl. Vecāku līdzdalība var tikt realizēta sešās jomās- esot vecāki (parenting), komunikācija, brīvprātīgais darbs, mācīšana mājās, lēmumu pieņemšana, sadarbība ar vietējo sabiedrību.

Dienas noslēgumā tika organizētas vairākas darba grupas, ar iespēju piedalīties vienā, opcijas bija- Vecāki kā veiksmīgi skolotāji, Valodu mācīšanās-saistība ar rezultātiem matemātikā, startptautiskā bakalaura programma, Vecāku līdzdalība pedagogu apmācību programmu izstrādē, un vairākas grupas citās valodās- vācu, turku, spāņu.
Piedalījos darba grupā par vecākiem kā veiksmīgiem skolotājiem, kuru vadīja pārstāvis no Latvijas- Aleksandrs Sokols, viņš pārstāvēja vienu projektu, kura pamatideja- kā vecāki mājās var mācīt bērnam svešvalodu (PASS projekts- www.ta-group.eu). Tika pastāstīti priekšnosacījumi, lai vecāki to veiksmīgāk var izdarīt, piemērma, izmanto ikdienišķas situācijas, nevis mākslīgi un atrauti no dzīves uzsākt valodas apguvi, šajās situācijās visu darīt kopā, neaizrādīt bērnam par nepareizu izteicienu, bet atkārtot pareizi, mācīt frāzes, nevis vārdus, ļaut bērniem izmantot klusuma pauzes, cik daudz var panākt uzdodot pareizi jautājums (bez jau ietvertas atbildes, utl) Darba grupa bija lietderīga, jo vecākiem bez pedagoģiskās izglītības ir ļoti svarīgi zināt šīs nianses, mūsdienīgas pedagoģijas metodes, bērnu psiholoģiju, lai veiksmīgi savus bērnus atbalstītu mājās.
Interesanti! Rīgā, 14.-15.septembrī notiks konference pedagogiem par to, kā integrēt radošumu izglītības procesā- www.ta-teachers.eu/conferences.

Dalība šajā EPA pasākumā deva iedvesmu un pārliecību, ka mēs Latvijā esam uz pareizā ceļa, ieguvu daudz kontaktus (kopā piedalījās ap 120 dalībnieku, no aptuveni 20 valstīm). EPA prezidents apsolīja dot savu atbalstu un zināšanas mūsu reformu procesos, savas konsultācijas ir solījuši ar Vācijas, Nīderlandes, Zviedrijas, Dānijas, Ungārijas pārstāvji. Pārsvarā visās valstīs vecāku intereses pārstāv nacionāla līmeņa organizācijas, kurās ir skolu padomju pārstāvji, skolas veido tīklus arī reģionāli, vecajās dalībvalstīs ir mazāk NVO, turpretim Ungārijā ir līdzīga situācija, un viņiem reformas ir notikušas, tur skolu padomes nav obligātas un pastāv vairākas vecāku NVO, un viss darbojas, vienīgi Ungārija kā problēmu minēja piešķirto skolu lielo autonomiju mācību saturā pa gadiem, šobrīd tas rada problēmas skolēniem, kuri pāriet no vienas skolas uz citu- dažādās skolās konkrētajā klasē māca atšķirīgi.
Skolu padomju kompetences dažādās Eiropas valstīs arī ir ļoti atšķirīgas, Dānijā tām ir vislielākās pilnvaras lemt pat par direktoru iecelšanu, mācību grāmatu izvēli, skolotāju darba izvērtēšanu. Neatņemama visu vecāku organizāciju uzdevums ir vecāku informēšana un izglītošana, bet šīm aktivitātēm nevar notikt būtiskas pārmaiņas, vecākiem ir jābūt informētiem, tikai tad varam sniegt viedokli un īstenot savu līdzdalību izglītībā. Tāpat arī finansēšana vecāku organizācijām ir dažāda, ir gan nacionālie, gan pašvaldību granti. Ir valstis, kurās vecāku organizācijas veido sadarbības tīklus pēc kritērija publiskās vai privātās skolas, tāpat pēc reliģiskā novirziena. Īpaši jāuzsver Zviedrija, kur nacionālā līmeņa vecāku organizācijai ir jau 100 gadu.

Galvenais secinājums- Eiropā runā par vecāku līdzdalību nevis kā kādas pelēkas masas iesaistīšanu, bet jau spriež kā iesaistīt katru individuālo ģimeni, kādus komunikācijas veidus izvēlēties (jo ir ģimenes, kurās, piemēram, vecāki nelasa, neraksta), jo ir svarīgs ikkatrs bērns un viņa sekmes, jo nākotni veidos viņi un bez vecāku atbalsta izglītības mērķi netiks sasniegti.
Citās Eiropas valstīs vecāki spēcīgi iesaistās gan skolu darbības izvērtēšanā, gan pedagogu mācību programmu izstrādē.
Pēc daudzajām sarunām ar citu valstu pārstāvjiem nonācu pie secinājuma, ka Latvijai līdzīgāka situācija ir Ungārijā, Slovākijā, no šīm valstīm arī varam mācīties. Vēl labā prakse ir ņemama no Holandes, Austrijas, Skandināvijas valstīm.
Vecāki ir dažādi un tai pat laikā līdzīgi, šobrīd pastāvošās problēmas izglītībā arī ir līdzīgas visām valstīm- skolēnu motivācija, pedagogu spējas, vecāku līdzdalības nepieciešamība, radošuma un inovāciju trūkums- lai cik laba būtu izglītības sistēma/politika, visas valstis runā par to, kā samazināt skolēnu „drop out” un palielināt viņu motivāciju mācīties, un viens no veidiem ir aizvien vairāk iesaistīt ģimenes izglītībā, lai arī mājās veidotu atbalstu un izpratni par mācīšanās jēgu, aizvien jauni pētījumi parāda ieguvumus no vecāku iesaistīšanās un informēšanas, tomēr jāmainās ir visiem- skolām, vecākiem, pedagogiem.
Mums ir labas iespējas mainīt doma par vecāku līdzdalību Latvijā, mums ir aktīvi un gudri vecāki, kuriem nepieciešama atbalstoša un veicinoša struktūra/modelis/sistēma, lai būtu motivācija līdzdarboties, lai viedokli tiek ņemts vērā, un dzīve parādīs, ka kopā ar vecākiem viss attīstās daudz labāk un tālredzīgāk.

Paldies fondam „Jamūna” par iespēju piedalīties šajā vecāku konferencē, darbs tiks turpināts!

Informācijai- konferences prezentācijas šeit:
http://www.dev.li/dokumente/epa-in-liechtenstein-praesentationen.html

Ivita Mauriņa
LVK Valdes locekle
ivitam@inbox.lv

 

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *