Iepazīsties – teātris! Divas lieliskas izrādes bērniem.

Šīs būs ne tikai brīnišķīgas un jautras izrādes bērniem, bet arī mācību stunda. Mācīsimies,  kas ir teātris, kā tur ir jāuzvedas – ko drīkst un ko nedrīkst izrādes laikā darīt. Kas ir režisors? Kas ir brīnumdaris – gaismotājs un skaņu burvis – skaņotājs? Un kāpēc aktieri priecājās par aplausiem?

Par ko stāsta izrāde “Vilks, kurš rija grāmatas!” ?
Pēc Hermaņa Paukša stāsta motīviem, ar Uģa Toča režiju – dziesmas, jautrība un pārpratumi, kurus rada vārdu dažādā nozīme. Šis stāsts būs par dauzonīgo vilcēnu un mācīšanos. Par to, kas ir Zeme – apaļa bumba uz kuras stāvam vai melna zemes pika? Kā var teikt, ka kurmis dzīvo uz zemes, ja tas dzīvo zemē iekšā? Tas ir tik sarežģīti! Varbūt var nemaz nemācīties, bet vienkārši aprīt grāmatas?!
Pirms izrādes aicinām mazos skatītājus izpildīt mājas darbus, uzzīmējot savu teātri, un piedalīties konkursā “Uzzīmē teātri”, vai arī uzrakstīt mazo stāstu konkursam “Mana luga! “. Kādam no mazajiem māksliniekiem un rakstniekiem būs iespēja saņemt balvu no projekta atbalstītājiem.

Projekts “Vēstules “ 

Projekts – “Vēstules no frontes” ir biedrības “Tilles L.I.P.A, nams ” privāta iniciatīva, lai veicinātu bērnu un jauniešu nacionālo identitāti, vēsturisko apziņu un celtu patriotisma garu. Projekta mērķis – radīt mācību palīglīdzekli, kurš ne tikai palīdzētu skaidrot sarežģītos Latvijas vēstures notikumus, bet arī radītu izpratni par nozīmīgo atceres dienu un interesi par tautas vēsturi.

Toma Auniņa izrāde „Vēstules no frontes”.
Izrādes pamatā ir sakaru virsnieka Jāņa Ķīseļa personīgās atmiņas par 1918.-1919. gadu – atgriešanos no virsnieku kara gūstekņu nometnes Aukšsilēzijā, Latvijas valsts un Latvijas armijas izveidošanu, kuras kodols bija Latvijas strēlnieki, sīvās Brīvības cīņas. Stāsts ir par uzvaru, kam paši līdz sirds dziļumiem ticēja, par drosmīgiem vīriem, ticību un paļāvību.

„Karavīra pienākums pret viņa tautu un valsti nebeidzās ar cīņu laikmeta beigām un atvaļināšanos arī nē. Veterāna pienākums pret savu tautu un kritušo līdzgaitnieku ēnām ir – palīdzēt saglabāt viņu lielo dienu garu un aizsaulē gājušo varoņu garīgās sejas, saglabāt viņas visas savā spožumā, lai no šī slavas blāzmojuma kļūtu gaišas, arī vēlāko paaudžu dvēseles! ” /”Cīņa par dzimteni”, J. Ķīselis,1936.g./