pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key
Feb 18, 2015 | Post by: Zane No Comments

Vai prestiža skola ir arī laba skola?

Uz ielas atrodas divas skolas. Pie vienas pieteikšanās dienā vecāki ir gatavi stāvēt rindā, bet otrai ir grūti nokomplektēt plānotās paralēlklases. Tātad kaut kas vienā skolā liekas daudz saistošāks nekā otrā. Vai tas nozīmē, ka pirmā skola ir laba? Varbūt tā ir prestiža? Vai šie vārdi Latvijas izglītības sistēmā ir sinonīmi?

Vecāki saviem bērniem parasti vēl to labāko un, domājot par viņu nākotni, vēlas iekārtot arī labā skolā. Tādos gadījumos tiek aptaujāti draugi un paziņas, pēc padoma vaicāts pat interneta forumos. Vairumam no mums jau ir zināmas skolas, kuras sabiedrībā tiek uzskatītas par prestižām. Nereti šīs skolas gozējas dažādu topu priekšgalos, iespējams, ka labā slava tām ir jau gadiem.

Varētu domāt, ka rindas uz prestižajām skolām veidojas vien galvaspilsētā, bet tā nebūt nav. Piemēram, nesen aģentūra LETA ziņoja, ka aptuveni 50 vecāku rinda izveidojās pie divām Ventspils skolām. Reģistrācija sākusies pulksten 8 no rīta, bet vecāki rindā gaidījuši jau iepriekš. Skolu vadība bijusi pretimnākoša un ļāvusi vecākiem nakti pārlaist iekštelpās, lai viņiem nebūtu jāsalst uz ielas.

Rindas nav vienīgais veids, kā vecāki cenšas savu bērnu iekārtot prestižā skolā. Skolēnu uzņemšanai var būt dažādi noteikumi. Nereti uzņemšanā priekšroka ir skolas rajonā deklarētiem skolēniem. Līdz ar to nav neiespējami, ka kāds vecāks izmanto iespēju deklarēt savu atvasi fiktīvā dzīvesvietā, lai rindā pavirzītos uz priekšu. Tā Latvijas televīzijas raidījums “Aizliegtais paņēmiens” pērnā gada sākumā vēstīja par to, ka vecākiem ir iespēja par 500 eiro nopirkt fiktīvas dzīvesvietas, lai varētu piedeklarēties Rīgas Franču liceja rajonā.

LV portāls jautā: Kas veido skolas prestižu? Vai prestiža skola ir arī laba skola ar kvalitatīvu izglītību, un vai to nevar iegūt arī “parastā” skolā?

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāte Ilze Viņķele:
Prestižas skolas nav tikai Latvijā, bet visā pasaulē, un pastāv daudzas vērtējumu sistēmas, kā tiek novērtētas gan skolas, gan augstskolas. Man nav datu, tomēr es gribētu domāt, ka Latvijā viens no rādītājiem prestižai skolai tomēr ir izglītības kvalitāte un skolēnu sasniegumi, kā arī iespējas tālāk veidot karjeru un iestāties pēc tam augstskolā.
Pēdējos gados ir tendence, ka to skolu skaits, kurās savus bērnus laiž turīgi vecāki, ir samazinājies un tie koncentrējas vienās un tajās pašās skolās. Tas nozīmē, ka atlase notiek. Manuprāt, skolas prestižs pats par sevi nebūtu nekas slikts, ja tajā prestižajā skolā varētu tikt jebkurš no Latvijas bērniem. Ja mēs lūkojamies īpaši uz vidusskolu, kad bērni ir spējīgi dzīvot ārpus ģimenēm, un, ja ģimene nākotnes labā izvēlas bērnus laist uz to labāko skolu, tad šai prestižai skolai ir jābūt pieejamai gan Rīgas centra bērnam, gan mērķtiecīgam jaunietim no jebkura cita Latvijas novada.
Ja šī mobilitātes iespēja ir, tad var teikt, ka ar izglītības sistēmu viss ir kārtībā. Turpretī, ja šīs prestižās skolas kļūst par tādu segregētu vidi, kurā patiešām var mācīties tikai tie bērni, kuriem ir vismaz divas pazīmes, proti, gan viņu mācību sniegumi ir augstāki par vidējiem un klāt nāk ģimenes turīgums, tad mēs platiem soļiem ejam uz nevienlīdzības atražošanu paaudzēs.

Latvijas Vecāku kustības valdes locekle Zane Johansone:
Vai prestiža skola ir laba skola? Vecāki noteikti sagaida, lai atbilde būtu – jā, tomēr pieredze rāda, ka ne vienmēr tā ir. Pa šiem gadiem, kopš darbojos biedrībā Latvijas Vecāku kustība, ir dzirdēts, redzēts daudz, un teikšu tā – tas, kas katram konkrētam vecākam skaitās labs, lielā mērā ir atkarīgs no viņa gaidām. Visiem zināms fakts – kas vienam der izcili, tas otram ir pilnīgi nepiemērots, tāpēc manā skolas izvēles kritēriju sarakstā vārdu salikuma “prestiža skola” nav.
Un vispār – ko tad mēs saprotam ar šiem vārdiem? Vai tās ir labas sekmes, augsti kvalificēti pedagogi, augsti rādītāji tam, cik bērnu pēc skolas iestājas augstskolās un kādi ir olimpiāžu rezultāti? Tā vien šķiet, ka tā ir tāda kā kvalitātes zīme – ja skolai kāds to ir piešķīris, tad vecāki var būt droši, ka skolā viss ir labākajā kārtībā. Bet vai tiešām tā ir?
Arī mēs, biedrības biedru vidū, daudz esam runājuši par šo tēmu, reiz pat gribējām izveidot LVK labo skolu topu, bet – pēc kādiem kritērijiem vērtēt? Un kurš to darīs? Un cik objektīvi tas būs? Tāpēc tagad, kad vecāki vēršas pie mums pēc padoma, mēs neiesakām konkrētas skolas, bet vēršam uzmanību uz to, ka daudz svarīgāk ir izzināt savu bērnu – noskaidrot viņa stiprās/vājās puses, rakstura īpatnības, temperamentu, izrunāties ar bērna pirmsskolas skolotāju – kam pievērst uzmanību, kas būtu piemērotāks, apzināt skolu piedāvātās, kā arī savas iespējas. Ir svarīgi saprast, kas būtu vislabākais bērnam (nevis Jums), un, kas nav mazsvarīgi – necensties caur savu bērnu realizēt savus nerealizētos sapņus, jo katram mums ir savi sapņi, savs uzdevums!
Kad meklējām skolu vecākajam dēlam, man bija svarīgi, lai klase ir neliela bērnu skaita ziņā, lai skolā ir laba materiālā bāze, mūsdienīgi domājošs un tālredzīgs personāls, plašs ārpusklašu nodarbību piedāvājums, pagarinātā grupa, lai skola ir bērna spēkiem sasniedzamā attālumā, tomēr vissvarīgākais bija un ir klases audzinātāja – pirmajā klasē ir mazsvarīgi, cik augstskolas ir beidzis šis pedagogs un kādus rezultātus panāk eksāmenos. Būtiski ir, lai mazais, nereti ļoti apjukušais skolnieciņš zina, ka jebkurā situācijā viņš var pieiet pie audzinātājas un aprunāties. Ka audzinātāja palīdzēs, uzklausīs, sadzirdēs, saredzēs un, nepieciešamības gadījumā, sazināsies ar vecākiem. Ja jau no pirmās skolas dienas mēs koncentrējamies tikai uz rezultātu, nevis procesu un cilvēku, tad…
Un te nu mēs atgriežamies pie mūsu gaidām skolu sakarā – vieni vecāki meklē skolu, kas ieliks viņa bērnu “rāmjos”, nākamie – ļoti individuālu pieeju, citam svarīga talantu attīstība, skola ar konkrētu novirzienu. Netrūkst tādu, kas joprojām uzskata, ka panākumu atslēga ir teicamas sekmes, dzelžains režīms vai gluži pretēji – attīstība bērna diktētā ritmā. Un kā jums šķiet, vai visi šie vecāki par vienādi labām sauks vienas un tās pašas skolas? Diez vai.
Protams, mēs varam skatīties eksāmenu, olimpiāžu rezultātus, tomēr tas ir tikai viens no kritērijiem. Neviens skolotājs taču negrib būt slikts, vai ne? Bet viens no galvenajiem kritērijiem, pēc kā vērtē pedagogu darbu, joprojām ir bērnu sekmes. Tomēr metodes, kā to panākt, mēdz būt ļoti dažādas. Šajā sakarā ir dzirdēts, ka ir skolas, kas “guļ” uz 10-20 gadus veciem “lauriem”, bet viss tāpat notiek, jo ļoti daudzi vecāki ir pārlieku aizņemti, lai vispār painteresētos, kas notiek skolā, kā bērnam veicas, kā viņš jūtas skolā utt. Samaksāju, pārējo lai izdara skola. Prestiži?
Rezumējot – ir ļoti daudz labu, zinošu, sirdsgudru pedagogu, kas strādā parastās rajona skolās un kur bērni sasniedz fantastiskus rezultātus, kamēr pat visprestižāko skolu diploms nesniedz nekādas garantijas panākumiem tālākajā dzīvē, ja tas nebūs tas, ko jūsu bērns patiešām vēlēsies.
Ieklausieties savos bērnos, paļaujieties uz viņu spēkiem, esiet līdzās un mīliet tos!

Zaķumuižas pamatskolas direktors Igors Grigorjevs:
Izglītības kvalitāte veidojas spējīgu un motivētu skolēnu, motivētu vecāku un kvalitatīvu skolotāju saspēlē. Skolas, kas tiek uzskatītas par labām, spēj sasniegt arvien labākus rezultātus, jo uz tām lielākoties plūst motivētāku vecāku motivēti bērni. Izglītības politikā mums ir svarīgi neizdalīt “sliktas” un “labas” skolas, bet gan īpaši palīdzēt tām skolām, kurām ir grūtības sniegt kvalitatīvu izglītību. Grūtībās nonākušu skolu identificēšanā un papildus atbalstā līdz šim neesam ieguldījuši pietiekamas pūles gan pašvaldību, gan valsts līmenī.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa:
Prestiža skola ir pieprasīta skola. Prestižs ir saistīts ar izglītības iestādes darba kvalitāti. Protams, izglītību var iegūt arī citās mācību iestādēs, kuras sabiedrībā sauc par standarta izglītības iestādēm, bet kuras nav aktīvi piestrādājušas pie sava tēla veidošanas.
Patiesībā prestižs jeb sociālais statuss ir sarežģīts jēdziens. To varētu definēt gan kā pozīciju sabiedrībā un relatīvo nozīmīgumu, gan kā apstākļus vai pozīciju nozīmīguma aspektā. Piemēram, latviešu valodas vārdnīca prestižu definē kā “autoritāti, ietekmi un cieņu”. Tāpēc vēlme kādu skolu saukt par prestižu ir sabiedrības uzticība skolai, ka tā rīkojas skolēnu un sabiedrības labākajās interesēs.
Skolas prestižs balstās uz sabiedrībā veidotiem kritērijiem: izglītības programmu nodrošinājumu; materiāli tehnisko bāzi; skolas pieejamību; pedagogu resursiem; ārpusstundu aktivitātēm skolā; skolēnu mācību sasniegumiem; izglītības iestādes iesaistīšanos starptautiskos projektos un atsauksmes par izglītības iestādi no absolventu un vecāku puses.
Jāsaka, ka sabiedrībā ir izveidojies stereotips, ka prestižās izglītības iestādes Rīgā ir pārsvarā tās, kuras atrodas pilsētas centrā. Varbūt te varam diskutēt arī par izglītības iestāžu ērtu pieejamību un to, ka daudziem vecākiem darbs ir pilsētas centrā. Tomēr Rīgā ir daudz skolu arī ārpus centra, kuras ir pieprasītas un ar labiem un ļoti labiem mācību sasniegumiem gan Juglā, gan Teikā, gan Zolitūdē, gan Imantā, gan Ķengaragā u.c. Tāpēc Valsts izglītības satura centra mājaslapā ir pieejama statistika par izglītojamo rezultātiem valsts pārbaudījumos. Katrai skolai ir mājaslapa, kurā izglītības iestāde stāsta par sevi. Kad notiek saruna ar vecākiem, es vienmēr iesaku paskatīties šo informāciju un vēl, protams, apmeklēt pašu izglītības iestādi.

Programmas “Iespējamā misija” direktors Mārtiņš Kālis:
Vispārīgi atbildēt, kas ir prestiža skola, ir ļoti grūti. Dažādi cilvēki sauks dažādas skolas. Taču šķiet, ka lielai daļai sabiedrības skolas prestižs saistās ar skolas panākumiem centralizētajos eksāmenos, olimpiādēs, dažādās sacensībās. Tas var liecināt par to, ka skola piedāvā kvalitatīvu izglītību. Taču tas var būt arī tāpēc, ka skola jau sākumā atlasa skolēnus ar labākajiem mācību rezultātiem. Laba skola rosina augt katru skolēnu – neatkarīgi no iepriekšējiem panākumiem. Tāpēc, domājot par skolas izvēli, būtiski ir noskaidrot, kā izvēlētā skola palīdzēs augt tieši jūsu bērnam.

Raksts pārpublicēts no “lvportals.lv” (12.02.15.)

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *