pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key buy cheap windows 10 key buy cheap office 2016 key Windows 10 Home Key Office Professional Key sale
Nov 11, 2014 | Post by: Zane No Comments

10 lietas, kuras nevajadzētu teikt savam bērnam!

Šo atradu, klejojot interneta plašumos. Izlasīju, apdomāju un nolēmu padalīties arī ar Tevi, jo tas ir patiešām būtiski attiecībās ar bērniem, lai šī attiecības būtu mīlošas, saprotošas, iejūtīgas un veicinātu veselīgu bērna personības izaugsmi. Mēs mācamies būt par labiem vecākiem, un šādi padomi/ieteikumi liek aizdomāties (vismaz man), kāpēc nē un ko tad likt līdzšinējās prakses/pieredzes vietā.

1. Tev nekas nesanāk – ļauj, es izdarīšu!
Psihologi apgalvo, ka šī frāze traumē mazuli un jau iepriekš ieprogrammē neveiksmei. Viņš jūtas dumjš un neveikls un turpmāk jau baidās izrādīt iniciatīvu, domājot, ka mamma atkal bļaus.
Zane: Ja šāda vai līdzīga frāze Tavās mājās dzirdama bieži, padomā – kāpēc? Vai tik tas neesi Tu pats, kuram visur jāsteidzas, un tāpēc nav laika pagaidīt, kamēr bērns pats aizšņorēs kurpes vai aizpogā pogas? Ir tik svarīgi ļaut bērnam mēģināt un arī kļūdīties, uzslavēt centienus pat tad, ja rezultāts nav cerētais, jo tikai tā Tavs bērns iemācīsies ko jaunu un darīs to ar prieku! Un varbūt der uzlikt modinātāju par 10 minūtēm ātrāk, lai mazajam pasaules izzinātājam ir vairāk laika dažādu prasmju apguvei un pasaules izpētei! :)

2. Paņem, tikai nomierinies!
Dažiem vecākiem grūti izturēt čīkstēšanu daudzu stundu garumā „nu lūdzu, nu iedod”. Taču piekrītot mazulim iedot to, ko viņš lūdz, vecāki, paši to nevēloties, liek saprast: ar čīkstēšanu un pierunāšanu var panākt visu, un mammas „nē” nav vērts ņemt vērā nopietni.
Zane: Manuprāt, pazīstama situācija visiem vecākiem – laikam nezināšu nevienu vecāku, kurš, mīļā miera labad, kaut reizi nebūtu izmantojis šo nepedagoģisko situācijas risināšanas modeli. :) Bet es esmu pārliecinājusies, ka daudz labāk strādā uzmanības novēršana vai mierīga situācijas izskaidrošana un sarunāšana (no zināma vecuma). Varbūt sākumā prasīs vairāk laika, tomēr ilgtermiņā strādās daudz labāk un prasīs arvien mazāk vecāku nervu. Arī tad, ja mazulis ir mazs, ir svarīgi neatkāpties no noteikumiem, kuri ir Jūsu ģimenē (ja nav, var par tiem padomāt un te būtiski ņemt vērā, lai starp vecākiem vismaz svarīgākajās lietās būtu uzskatu sakritība (vai vismaz vienošanās, ka bērna klātbūtnē būs/rīkosimies tā).

3. Vēlreiz ko tādu ieraudzīšu – tu man dabūsi!
Kā novērots praksē, tālāk par draudiem lieta neaiziet. Ne mamma, ne tētis sodu nerealizēs,
un bērns būs tikai sabiedēts. Tāda veida frāze bērnos izraisa vien aizvainojumu un neizpratni. Nebaidiet savu mazuli. Bērnam skaidri jāzina, ko var sagaidīt vienā vai otrā gadījumā. Negaidīta vecāku „iziešana no rāmjiem” ne pie kā laba nenovedīs.
Zane: Varu tikai pievienoties rindu autoram. Bet, ja nu tomēr šī ir problēma, labi “savākties” palīdz doma par to vai es gribētu, ka līdzīgā situācijā vīrs/sieva šādi izrīkotos ar mani.

4. Es teicu – tūlīt pat izbeidz!
Nav vērts tik krasi runāt ar atvasi! Viņš taču ir jūsu bērns! Ja jūs izgājāt no rāmjiem, labāk ir atvainoties. Bērns taču apvainojas un jūtas pilnīgi beztiesīgs. Un tā vietā, lai „izbeigtu”, sāk protestēt – mazuļi raud un niķojas, pusaudži klusējot aiziet un noslēdzas sevī. Tāpēc, skaties no kuras puses gribi, šī frāze nekādi nelīdzēs panākt vēlamo.
Zane: Labāk pajautā bērnam: “Vai vari man pastāstīt, kas šobrīd notiek? Kā Tu domā, kā es šobrīd jūtos? Es redzu, ka arī Tu jūties slikti, varbūt mēs varētu kopīgi pazīmēt, paspēlēties, iziet ārā…”. Ļoti iespējams, ka bērns ar savu rīcību vēlas pievērst Jūsu uzmanību, jo viņam trūkst beznosacījuma mīlestības, mīļuma, sirsnīgas sarunas vai bučas. Pavēro, kādās sitācijās bērns rīkojās “neizturami” un padomā par šīs rīcības patiesajiem cēloņiem!

5. Tev jāsaprot, ka…
Daudziem bērniem pret šo frāzi un tās apnicīgo turpinājumu rodas aizsargreakcija. Mazulis nesaprot morāles un, neklausoties jūs, pārslēdzas uz ko citu. Visgrūtāk pamācības bērns uztver brīžos kad ir satraukts un sadusmojies. Atcerieties, arī viņš ir cilvēks, kuram ir radusies kāda „problēma”, un konkrētajā brīdī viņš par to ir norūpējies un nekādi nepieņem jūsu pat visveselīgākos un pareizākos spriedumus.
Zane: Nesen no kāda psihologa dzirdēju, ka bērns līdz zināmam vecumam (7-8 gadi) nespēj pieņemt citādo (psiholoģiska nianse), respektīvi – ja man patīk, patiks Tev arī, ja man dara pāri, tad Tev ir jāsaprot, ka man dara pāri, jāsamīļo utt. Mēs daudz par daudz sarežģījam dzīvi, tāpēc vismaz ar bērniem centīsimies būt patiesi, vienkārši, uzklausoši un atbalstoši!

6. Zēni (meitenes) tā neuzvedas!
Pastāvīgi to atkārtojot, vecāki bērnam „iepotē” noteiktus stereotipus. Pieaugušā dzīvē jau pieaugušais zēns savu personīgo emocionalitāti uztvers kā kaut ko necienīgu, savukārt meitene – izjutīs kompleksus saistībā ar „ne sieviešu” profesiju vai nepietiekami labi uzkoptu dzīvokli.
Zane: Te runa iet par frāzēm un dažādziem dīvainiem uzskatiem, kas sabiedrībā iesakņojušies tik dziļi, ka bail! “Puikas neraud!”, “Ko čīksti kā skuķis!”, “Meitenes nekāpj kokos!” utt. Esmu dzirdējusi vairākus stāstus no pieaugušām sievietēm, kurām vecāki no rīta līdz vakaram skandinājuši par to, kā jāuzvedās, kā jāizskatās, kas ir labi, kas nē, kur jāmācās, ar ko jāprecās un tā tas cilvēks izaug – varbūt ārēji skaists un citiem šķietami veiksmīgs, bet sirdī ļoti nelaimīgs, jo nekad nav darījis to, ko patiešām būtu vēlējies, turklāt PATS!

7. Neuztraucies par sīkumiem!
Mazulim, iespējams, tas nav sīkums! Atcerieties sevi bērnībā! Jā, bērnu var satraukt tas, ka viņam mašīnīti neiedeva vai arī māja no kubikiem sagāzās. Jo taču viņa mazajā pasaulē tieši mašīnīte vai mājiņa ir pats svarīgākais! Demonstrējot bērna problēmu noniecināšanu jūs riskējiet zaudēt bērna uzticību un turpmāk varat neuzzināt par citām, nepavisam ne sīkām sava bērna problēmām.
Zane: Piekrītu par visiem 100% – ieklausies savā bērnā, lai vai ko viņš Tev stāstīju.

8. Pasaudzē manu veselību!
Nereti vairākas mammas to saka bērniem. Taču saprotiet, ka agri vai vēlu to pārstāj uztvert nopietni, kā pasakā par ganu un vilkiem un tad, patiesi sliktai mammas pašsajūtai bērns pēc paraduma var nepievērst uzmanību. Viņš nodomās, ka mamma sūdzas tikai tādēļ, lai viņš pārtrauktu trokšņot, lēkāt, spēlēties utt.
Zane: Ja cilvēkam otra cilvēka priekšā ir vēlme izlikties (vienalga, slimākam vai, gluži pretēji, daudz stiprākam un visu varošam), attiecībās kaut kas ir sagājis šķērsām. Lai vai kādās attiecībās, bet vismaz ar bērnu, manuprāt, ir jādzīvo “bez maskas”.

9. Nē, to mēs nepirksim – nav naudas (dārgi)!
Ir grūti mazulim izskaidrot to, kādēļ nav vērts pirkt visu pēc kārtas. Sanāk tā, ja mammai vai tētim būs nauda – var nopirkt veikalā visu! Tieši tā mazulis saprot šo frāzi. Vai nav labāk teikt, mammas un tēti: „tāda rotaļlieta tev jau ir”, „daudz šokolādes ir kaitīgi”. Jā, paskaidrot vienmēr ir grūti! Taču bērnam jāsaprot, kādēļ vecāki viņam to nepērk.”
Zane: Jāatzīst, ka arī man ar šo sanāk sagrēkot, kaut ar saviem puikām parasti izrunājam, ar kādu mērķi ejam veikalā. Bet nereti viņi kaut vai pa jokam izmet šo maģisko “nopirksi?” (a ja nu pēkšņi mamma saka – jā), un ne vienmēr man ir tā prātīgākā atbilde kabatā. Jātrenējās, jo vilinājumu plauktos ir oi, oi…

10. Visiem bērni kā bērni, bet tu…
…dieva sods, nevīža, tūļa un tml. Nevajag bērnam „uzkarināt” tamlīdzīgas birkas! Tas pazemina pašnovērtējumu un bērns patiešām sāk kļūt tām atbilstošs.
Zane: psihologi māca – nekad, NEKAD, nepersonalizē bērna rīcību ar viņa personību. Nu izslīdēja krūzīte no rokām un saplīsa, bet ne jau tāpēc bērns ir muļļa! Un, vispār, vismaz man mājās jau sen to krūzīšu par daudz! :) Protams, gadās, ka tiek sabojāta kāda vērtīgāka manta un tad var neizdoties nogaidīt un reaģēt vien tad, kad emocijas jau noplakušas. Tieši tā pavisam nesen gadījās arī man, jo “sadzīves negadījumā” cieta mans i-phone… Pēc šī notikuma man bija ļoti nopietns treniņš atvainošanās mākslā (nodarbību vadīja lieliskākie treneri – mani bērni), jo, reaģējot emociju uzplūdā, biju viņus ļoti apbēdinājusi… Izejot šādu mācību stundu, nākamreiz rīkošos daudz apdomīgāk un ne tik impulsīvi!

Lai mums izdodas!
Tomasa un Mikusa mamma Zane

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *