pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key buy cheap windows 10 key buy cheap office 2016 key Windows 10 Home Key Office Professional Key sale
Apr 18, 2013 | Post by: Zane No Comments

KAS “LACĪTIM VĒDERĀ” – TAS BĒRNA VĒDERĀ!

 

Ikviens vecāks noteikti ļoti labi atceras, cik pārdomāti un rūpīgi izvēlējāmies savu bērnu pirmās maltītes, kā sākām tās daudzveidot rūpīgi izvēloties ar kādu dārzeni, ogu vai augli savu bērnu iepazīstināt katrā ēdienreizē. Bet laiks paskrien vēja spārniem un, skat, pienāk brīdis, kad vairums mūsu bērni uzsāk bērnudārza gaitas. Tas, savukārt, nozīmē, ka turpmāk par brokastu, pusdienu un launaga maltītēm rūpēsies un mums būs jāuzticas konkrētajai iestādei – bērnudārzam un vēlāk skolai. Atļaušos būt tieša un teikt, ka mūsu steidzīgais laikmets iezīmē vecāku tendenci uz daudzām lietām dažkārt reaģēt ar “nav laika”- nav laika iedziļināties bērnu ēdināšanas jautājumos bērnudārzos un beigu beigās arī pašmāju vakara maltītes pārvēršas par kādu ātru pusfabrikātu pagatvošanu, jo nav taču laika! Bet, savukārt, tie vecāki, kuri apzinās, cik liela ietekme ir uzturam uz mūsu un bērnu veselību un, kuri ikdienā ļoti rūpējas par veselīgu uzturu savās ģimenēs – vai var uzticēties iestādei, kuru bērns apmeklē un vai var būt droši, ka arī tur bērniem tiek nodrošināts atbilstošs un veselīgs uzturs? Jebkurā situācijā, jautājums paliek viens – cik mēs vispār esam informēti par to, ko mūsu bērni ēd bērnudārzā? Cik varam paļauties uz produktu izcelsmi un to sabalansētību un, galu galā, cik vispār mums rūp šajā visā tomēr atrast laiku un iedziļināties?

Man šis jautājums kļuva aktuāls pagājušā gada rudenī, kad mans bērns sāka iet pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē. Intereses vadīta devos pie bērnudārza (turpmāk tekstā – b/d) vadītājas un medmāsas, kas b/d ir atbildīgā persona par ēdienkaršu sastādīšanu un iepazinos ar patieso situāciju konkrētajā b/d. Pirmā saskarsme ar ēdienkarti uzreiz radīja asociācijas par savu bērnību un b/d gaitām, jo nekas nav mainījies, proti- ēdienkartē iekļautie ēdieni iezīmē 30 gadus atpakaļ raksturīgās receptes, kas balstītas uz novecojušām zināšanām. Ēdienu recepšu un produktu salikumu priekštati (tā vietā, lai tie būtu zinoša un kompetenta uztura speciālista viedoklis) veidojušies jau senā pagātnē, kur, piemēram, balto miltu mērce, baltmaize, kompots un marinēts gurķis bija neatņemama ēdienreizes sastāvdaļa. Tas nav “akmens” medmāsu lauciņā, jo nereti viņām ir ļoti trūcīgas zināšanas šajā jomā- manuprāt, par to būtu jāaizdomājas atbildīgajām instancēm, kas veido šo ēdināšanas sistēmas kopumā.

Mana interese par to, ko un kā mūsu bērni ēd un personīgais pētnieciskais darbs, iedziļinoties bērnudārzu ēdināšanas sistēmā un domājot par bērnu veselīgu uzturu mūsdienās, noteikti likumsakarīgi saveda kopā arī ar Latvijas Vecāku kustību (turpmāk tekstā – LVK). Tas bija, pirmkārt, milzīgs atbalsts un vieta, kur sastapu domubiedrus un līdzīgi domājošus vecākus, kuri deva to sajūtu, ka mēs kopā spējam un varam ko ietekmēt, jo tā ir visu mūsu atbildība! LVK biedru vidū bija arī lieliski piemēri, ka sadarbība ar izglītības iestādi var būt pozitīva un vainagoties reālos uzlabojumos. LVK biedri bija vērsušies Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijā (turpmāk tekstā – LDUSA), iesniedzot izvērtēt vairāku b/d ēdienkartes un pretī saņemot ieteikumus. Arī es aicināju sava b/d vadību iesniegt izvērtēšanai b/d ēdienkarti LDUSA uztura speciālistiem. Tika saņemts rekomendējošs ēdienkartes novērtējums, uz kā pamata b/d medmāsa veica izmaiņas b/d ēdienkartē, no kurām būtiskas bija sekojošas:

  • baltmaizes samazināšana ēdienreizēs, dažādojot maizes piedāvājumu un pieveršot uzmanību arī tās sastāvam;
  • cukura daudzuma samazināšana ēdienos un dzērienos;
  • graudaugu, putraimu klāsta pielielināšana, neiekļaujot katras dienas piedāvājumā tikai kartupeļus;
  • palielināta dārzeņu dažādība gan svaigā, gan pagatavotā veidā ikdienas ēdienkartē u.c.

Patiesībā šie pirmie soļi un darbības deva to svarīgo sajūtu, ka pie sasniegtā nevar un nedrīkst apstāties, kā arī radās daudz būtiski jautājumi par ēdināšanas sistēmu kopumā.

Bērnudārzu uztura normas ar pagājušā gada 1. jūniju regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 172. Kaut šo MK notiekumu izveide ir vērtējama kā ļoti nozīmīgs solis, taču, iepazīstoties ar dokumenta saturu, raisās pārdomas, kāpēc, piemēram, kečups vai majonēze ir iekļauts slikto produktu sarakstā, kaut to pagatavojot mājas apstākļos un pie sabalansētas ēdienreizes nekā ļauna šajos ēdienos nav. Te ir svarīgi nejaukt vai ēdiens tiek pagatavots uz vietas vai nopirkts, kad tam, iespējams, ir pievienotas visādas nevēlamas piedevas. Tai pat laikā MK noteikumu normas pieļauj bērniem dot gaļas izstrādājumus, kur gaļas saturs var būt tikai 70% vai zivs 60%, tikai rodas jautājums, kas ir tajos 30 un 40%???

Iepazīstot ēdienkaršu sastādīšanas procesu bērnudārzā, šie notiekumi, protams, kalpo par pamatu, pēc kuriem visai skrupolozi tiek saskaitīts, lai visas uzturvielas atbilstu cipariem kā norādīts notiekumos. Bet, ja skatam pašus ēdienus, produktu kvalitāti, tad, diemžēl, situācija iezīmējas ar daudz jautājuma zīmēm.

Pirmais lielais jautājums rodas – ja ir notiekumi, tad kā tie tiek ieviesti un kontrolēti dzīvē? Uz doto brīdi viss balstās uz paļaušanās principu.  Pēc pieredzes varu teikt, ka tikai pašu vecāku iniciatīvas vadīti mēs varam lūgt attiecīgi kompetentām iestādēm, kā, piemēram, jau pieminēto LDUSA, novērtēt reālo situāciju un uztura normu atbilstību MK noteikumu prasībām konkrētā b/d. Bet kas notiek tajos b/d, kur neuzrodas kāds aktīvs vecāks uztura jautājumos? Šajā sakarā devos pie Rīgas Domes Izglītības un Sporta departamenta atbildīgām personām un sarunas vainagojās ar solījumu, ka ar jauno gadu tiks rasta štata vieta Uztura speciālistam, kura galvenā loma nebūs kratīt ar pirkstu, bet gan palīdzēt bērnudārziem tieši ēdienkaršu sastādīšanā, lai tās ne tikai atbilstu uztura normām, bet būtu arī veselīgas, iekļaujot vajadzīgās produktu grupas, nodrošinot to daudzveidību un sabalansētību produktu salikumos.

Nākamais būtiskais jautājums, ko vēlos īpaši izcelt, ir produktu izcelsme. Mēs skaļi runājam un taisam kampaņas “nepērc svešu, pērc savu”, bet paši saviem bērniem nevaram nodrošināt to, ka kartupelis vai ābols ir audzis tepat- Latvijā. Daudzās ES valstīs ir pozitīvi piemēri, kā to nodrošināt, ievērojot visus ES vienādās konkurences apstākļus, un tas ir jautājums tikai par situācijas sakārtošanu, lai mūsu bērni ēstu Latvijā augušus ābolus, kartupeļus un graustu pašmāju burkānus.

Šobrīd vairākas vecāku organizācijas ir apvienojušās šī kopīgā mērķa sasniegšanai un ir sagatavoti priekšlikumi, balstoties uz personīgās izpētes pamata, kuri tika iesniegti Veselības Ministrijā ar konkrētiem punktiem, kuros norādīts, ko vēlamies mainīt, labot vai papildināt šobrīd spēkā esošajos noteikumos, argumentējot un gaidot konstruktīvas debates pie “apaļā galda”.

Es godīgi varu teikt, ka esmu mamma, kas apzinās, ka mans bērns nedēļas laikā apēdīs arī kādu nevisai veselīgu našķi, taču mans virsmērķis ir vērsts uz bērnam veselīga uztura nodrošināšanu kopumā. Es uzskatu, ka izglītības iestādēm šajos jautājumos ir jābūt audzinošām un bērnam par paraugu, kas noteikti iezīmēs viņa ēšanas kultūru visai turpmākai dzīvei. Tai pat laikā, svarīgākais ikvienam vecākam ir apzināties, ka viss sākas ar ģimeni un jūsu ikdienas ēšanas paradumiem, kuri dod bērnam pamatizpratni par veselīgas ēšanas nozīmīgumu visai dzīvei. Tāpēc atradīsim laiku un painteresēsimies, ko mūsu bērni ēd ikdienā gan iestādēs, kuras apmeklē, gan pie vakariņu galda. Ir svarīgi iedot jaunajai paaudzei zināšanas, kas ir veselīgi un uzturvērtībām bagāti produkti, bez pievienotajiem garšas pastiprinātajiem un mākslīgām krāsvielām jeb kas “lācītim vederā”, lai bērnu un jauniešu vēderā nonāk pārtika, kas ļauj tiem augt sveikiem un veseliem.

Es ticu, ka ikvienam vecākam rūp sava bērna veselība un es gribu uzrunāt visus tos vecākus, kas ir personīgi iedziļinājušies vai arī var dot savas zināšanas šo jautājumu sakārtošanas sakarā. Lūgums nestāvēt malā, bet iesaistīties, jo neviens cits kā vien mēs paši, esam atbildīgi par saviem bērniem un viņu veselību.

Teksta autors: Madara Rutkovska

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *