pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key
Jul 20, 2012 | Post by: Reinis No Comments

Ko paredz izglītības sistēmas reformas?

 

Mēģināšu ļoti īsi ieskicēt izglītības sistēmas reformu darba grupu konceptuālos uzstādījumus, kuri taps par reālu pamatu reformu ieviešanai. Neminēšu visus punktu, bet pieskaršos būtiskākajiem. Jāatceras, ka lielākā daļa visu astoņu darba grupu eksperti strādāja sabiedriskā kārtā bez atlīdzības un ministrs Roberts Ķīlis deva pilnīgu brīvību gan izvēlēties un mainīt katras darba grupas ekspertus, gan arī apzināti neiejaucās darba procesā. Tālāk ar darba grupu sagatavotajiem uzstādījumiem strādās ierēdņi, kuru uzdevums būs sagatavot izmaiņas Ministru kabineta noteikumos vai esošajā likumdošanā, lai ieteiktos reformu punktus būtu iespējams sekmīgi ieviest dzīvē. Daudziem ieteikumiem izpildes termiņš ir līdz 2014. gadam. Kāpēc tik ilgi, jautāsiet? Tam par iemeslu ir vairāki aspekti: pirmkārt, vairāki reformu punkti skar citu ministriju “darba lauku” un tādēļ ir nepieciešama rūpīga funkciju saskaņošana (piemēram –  valsts galvojumu sistēma skar Finansu ministriju un spēcīgi ietekmēs pašvaldību budžetus); otrkārt – 2013. gadā ir paredzētas pašvaldību vēlēšanas un šis notikums zināmā mērā bremzēs iespējamās izmaiņas, jo skaidrs, ka pašvaldību deputāti pirms jaunajām vēlēšanām centīsies izvairīties pieņemt radikālus lēmumus, kas skar būtisku budžeta sadaļu.

Izglītības saturs un mācību procesa organizācija

Šī darba grupa uzsver- 21. gadsimtā ir citas prasības un skolēnam ir nepieciešams apgūt tādas prasmes par kurām 20. gadsimta skolēni pat nesapņoja. Šobrīd svarīgi ir iegūt zināšanas, kuras ir sasaistāmas ar reālo dzīvi- nākamajam pieaugušajam ir jābūt radošākam un elastīgākam, jo milzīgajā informācijas un iespēju laukā ir jāatrod savs pašrealizācijas ceļš. Šie uzstādījumi liek revidēt esošos izglītības standartus un veidot uz kompetencēm balstītu un mūsdienīgu mācību procesu.

Tāpat darba grupa uzskata, ka jāveicina lielāka skolu autonomija un jāļauj brīvāk skolu vadībai kopā ar vecākiem un skolotājiem transformēt mācību procesu, elastīgāk plānot un organizēt mācību saturu atbilstoši esošajai situācijai.

Darba grupa iesaka izveidot un ieviest konceptuāli jaunu pamatizglītības standartu, kas nosaka minimālo nepieciešamo zināšanu apjomu (līdzīgas prasības kā šobrīd) tādos mācību priekšmetos kā matemātika, dzimtā valoda (latviešu valoda un literatūra), svešvaloda, dabaszinības, vēsture. Savukārt pārējos mācību priekšmetos noteikt kompetenču apjomu nedetalizējot katru mācību priekšmetu un veicinot integrētu un starpdisciplināru izglītību.

Vēl būtiski  ir minēt ieteikumus pārveidot mācību programmas, kur galvenais uzsvars netiek likts uz informācijas “iekalšanu”, bet gan konkrētās jomas pamatkompetenču apgūšanu un spēju elastīgi atrast un izmantot pieejamo informāciju. Šāds ieteikums tiek balstīts uz to, ka šobrīd ir pieejams milzīgs informācijas apjoms par jebkuru tēmu un cilvēkam ir svarīgi mācēt informāciju izmantot, ne iegaumēt.

Vecākiem sevišķi būtisks ir plāns, kas paredz valstij būtiski iesaistīties mācību grāmatu un materiālu izgatavošanai un apstiprināšanai, kā arī darba burtnīcu digitalizācijā. Valstij ir jāspēj piedāvāt mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamais minimums mācību grāmatām un mācību materiāliem. Savukārt, ja skola un vecāki vēlas papildināt šo minimumu, tad iespējams iegādāties komercuzņēmumu piedāvātās grāmatas un mācību materiālus. Tādējādi tiktu taisnīgi realizēts Satversmē nostiprinātais princips par pamatizglītību bez maksas.

Tiek plānotas arī izmaiņas eksāmenu un pārbaudes darbu sistēmā, kas paredz izstrādāt citus kritērijus, pamatā, kā tiek organizēts pārbaudes darbu un eksāmenu norises kvalitatīvā puse.

Pirmskolas izglītība

Šī darba grupa kā mērķi uzstādīja sagatavot pārmaiņas, kas nodrošinātu ikviena bērna spējas attīstošu un attīstībai atbilstošu kvalitatīvu un vienlīdzīgi pieejamu pirmskolas izglītību. Viens no konceptuālajiem uzstādījumiem mērķa realizēšanā ir nodrošināt bērnu vecumposmam atbilstošu izglītību labvēlīgā mācību vidē, izmantojot rotaļu kā galveno mācību darbību.

Arī pirmskolas izglītības darba grupa rekomendē veicināt pirmskolas izglītības iestāžu autonomiju elastīga izglītības satura plānošanā un darbību procesa organizēšanā. Tas ļautu brīvāk pirmskolas izglītības iestādes vadībai un pedagogiem izmantot un dažādot metodiku.

Pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēma

Darba grupas mērķis ir paaugstināt izglītības kvalitāti, veicinot pedagogu konkurētspēju un karjeras iespējas, ieviešot pedagogu kvalitātes, atalgojuma un motivācijas sistēmu.

Darba grupas ieteikumu kopums paredz izveidot efektīvu pedagogu profesionālās pilnveides/tālākizglītības sistēmu, paplašinot pedagogu lomu un iespējas. Eksperti uzskata, ka ir būtiski paaugstināt skolas pašpārvaldes institūciju lomu un atbildību lēmumu pieņemšanā, skolas finanšu plānošanā.

Ir sagatavoti ieteikumi birokrātiskā sloga un kontroles mazināšanā, nodrošinot pedagogu profesionālā darba rezultātu novērtēšanu saskaņā ar reālo ieguldījumu izglītības procesā.

Mazo skolu attīstība

Mazo skolu attīstības darba grupas mērķis ir izstrādāt sistēmu, kas attīstītu efektīvu skolu tīklu Latvijas reģionos, nodrošinot kvalitatīvas un daudzveidīgas izglītības, t.sk., interešu un neformālās izglītības pieejamību pirmskolas un pamatskolas posmā un veidojot apstākļus mūsdienīgiem, decentralizētiem izglītības ieguves un nodarbinātības risinājumiem mūžizglītības ietvaros. Pēc būtības galvenais uzstādījums ir nevis domāt par skolēnu skaitu un pēc tā rēķināt vai skola ir likvidējam vai nē, bet katrā reģionā apzināt vietējās kopienas vajadzības un mazajām skolām uzticēt papildus funkcijas (pamatā izglītības, prasmju apguves, kultūras jomās), kuras ir noderīgas vietējai kopienai.
Šāda pieeja ļaus mazajām skolām ne tikai saglabāt savas pamatfunkcijas un nodrošināt pamatizglītības un pirmskolas izglītības pieejamību iespējami tuvu bērna dzīves vietai (kā to nosaka likums), bet arī skolai kļūt par vietējās nozīmes multifunkcionālu sabiedrisko centru. Darba grupa ir izstrādājusi virkni ieteikumu izmaiņām likumdošanā, kas ļaus mazajām skolām atplaukt vietējās kopienas vajadzību apmierināšanai. Tātad- saglabāt un plašāk izmantot, ne sagraut un likvidēt, jo pieredze liecina- lauku reģionos, kur tiek likvidētas skolas, pamazām pazūd arī cilvēki, jo tie pārceļas tuvāk centriem un pilsētām.

Izglītības finansēšanas sistēma

Šīs darba grupas mērķis ir izveidot finansēšanas sistēmu, kas finansē skolēnu izglītības procesu, nevis izglītības iestādi, kā tas ir līdz šim. Valsts ir noteikusi obligātu pirmskolas un pamatizglītību, savukārt Satversmes 112. pants paredz obligāto pamatizglītību iegūt bez maksas. Pirms dažiem gadiem tika ieviesta pedagogu algu finansēšanas sistēma, kura tika nosaukta „Nauda seko skolēnam”. Skaidrības labad jāmin, ka izglītības procesu finansē trīs puses – valsts, pašvaldība un vecāki. Valsts finansējuma apjoms ir nodefinēts kā pedagogu algu maksājumi, savukārt pašvaldību līdzfinansējums un vecāku iesaiste nav definēta. Ir saprotams, cik vidēji  izmaksā viena skolēna izglītība, taču nav skaidrs, kas šīs izmaksas un cik lielā apmērā sedz.

Patiesībā tā ir tikai viena medaļas puse – vecāki zina, cik izmaksā pamatizglītība „bez maksas”. Reāli esošā sistēma neparedz naudas plūsmu pēc principa „Nauda seko skolēnam”. Ja skolēns līdz 1. septembrim ir piesaistīts konkrētai skolai, tad, gadījumā, ja skola tiek mācību gada vidū mainīta, valsts piešķirtās mērķdotācijas skolotāju atalgojumam paliek skolā no kuras skolēns ir aizgājis. Jaunajā mācību iestādē par konkrētā skolēna izglītošanu pedagogi algu nesaņem. Tādēļ veidojas situācijas, kad uz 1. septembri katra skola ir ieinteresēta jebkādā veidā iegūt savā rīcībā maksimāli lielu skolēnu skaitu. Tas visa mācību gada garumā nodrošina noteikta apjoma mērķdotācijas. Savukārt tās mācību iestādes, kuras uzņem skolēnus mācību gada vidū, šo naudu nesaņem. Valsts katra bērna izglītošanai pedagogu algām piešķir apmēram Ls 686,00 par katru bērnu uz gadu.

Otra problēma ir tā, ka valsts ir noteikusi konkrētu naudas apjomu par viena bērna izglītošanu, bet likums ļauj katrai pašvaldībai brīvi izlemt, cik tiek tērēts izglītības procesa nodrošināšanai. Līdz ar to valstī nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visā teritorijā iegūt vienādas kvailtātes izglītību. Ir pašvaldības, kuras dāsni finansē savas skolas, bet ir tādas, kuras nespēj to darīt tādos apjomos. Tam ir dažādi iemesli, bet tie būtiski ietekmē dažādu reģionu attīstību kopumā.

Darba grupas eksperti, izvērtējot citu valstu pieredzi, nonāca pie secinājuma, ka valstī ir jāievieš vienota izglītības finansējuma galvojuma sistēma. Tas nozīmē, ka jāizstrādā izglītības pakalpojuma grozs, jānosaka, kas konkrēto sadaļu finansē un jādefinē konkrēts finansējuma apjoms, kuru sedz valsts, pašvaldība un vecāki. Tas nozīmē, ka neatkarīgi no tā, kurā mācību iestādē mācīsies skolnieks un vai viņš mācību gada vidū pārcelsies uz citu dzīves vietu, izglītībai paredzētie līdzekļi sekos līdzi skolēnam uz noteiktu skolu.
Lai šāda sistēma spētu veiksmīgi darboties, ir jāizvērtē skolu saimnieciskā efektivitāte. Pašreizējā sistēma stimulē patēriņu, bet ne ekonomisku saimniekošanu. Lai to mainītu, darba grupa iesaka skolas noteikt par atsevišķām budžeta iestādēm, kur skolas vadība kopā ar vecākiem un pedagogiem lemj par budžeta izlietojumu. Daudzās Eiropas valstīs šāda sistēma veiksmīgi darbojas jau ne pirmo gadu desmitu.

Lai arī pamatlikums nosaka, ka valstī obligāto pamatizglītību un vidējo izglītību valsts nodrošina bez maksas, tomēr arī vecākiem ir jāpiedalās izglītības procesā. Kaut vai tādā nozīmē, kā apģērba, sporta drēbju, apavu, skolas somas sagādē utt.

Šīs darba grupas uzstādījumi ir visvairāk saistīti ar citām ministrijām un plaši skar pašvaldību budžetus, jo pašreiz izglītībai piešķirtos līdzekļus pašvaldība pilnībā kontrolē pati. Līdz ar to šiem reformu aspektiem gaidāma vislielākā pretestība.

Izglītības kvalitātes monitoringa sistēmas izstrāde

Darba grupas mērķis ir izveidot starptautiskajiem izglītības kvalitātes kritērijiem un izglītības sistēmas rezultātu pārskatāmību veicinošu monitoringa sistēmu.
Konceptuālie uzstādījumi saistās ar to, lai būtu iespējams izveidot vienotu izpratni par izglītības kvalitāti un tās kritērijiem. Šī joma ir pietiekami sarežģīta un specifiska, tādēļ vairāk par šo jomu nespēšu pastāstīt.

Iekļaujošā izglītība

Iekļaujošās izglītības darba grupas konceptuālo uzstādījumu kopums ir vislielākais. Kāpēc iekļaujošā izglītība un kas ar to tiek saprasts? Šeit runa ir par bērniem un skolēniem ar īpašām vajadzībām. Darba grupa kā mērķi izvirzīja nodrošināt vienlīdzīgas iespējas izglītības apguvei un veicināt sociālās atstumtības riska grupu iekļaušanos izglītības sistēmā visos izglītības veidos un pakāpēs.

Darba grupas eksperti uzskata, ka valstī iekļaujošās izglītības sistēma ir atstāta novārtā. Ir diezgan krasi nodalīts – bērni ar speciālām vajadzībām apgūst izglītību speciālajās skolās un cits nekas netiek paredzēts. Eksperti uzskata un norāda arī uz citu ES valstu pieredzi, ka speciālo skolu nepieciešamība ir salīdzinoši neliela, jo liela daļa bērnu var mācīties parastās skolās. Tā arī ir iekļaujošā izglītība, kad, piemēram, kā tas ir daudzās ES valstīs, bērni ar kustību traucējumiem tiek normāli integrēti parastās skolās un tālāk šī integrācija sabiedrībā kopumā notiek dabīgi. Neiedziļināšos darba grupas izdarītajā, bet uzsvēršu, ka šī darba grupa ir bijusi viena no čaklākajām.

Kopsavilkums

Visu darba grupu dalībnieki šobrīd bauda vasaras atvaļinājumus, bet rudenī darbs tiks turpināts. Šobrīd IzM ir izveidots atsevišķs departaments, kas pamatā nodarbosies ar reformu jautājumu saskaņošanu ar cita resora ministrijām, iestādēm, pašvaldībām un sagatavos reformu realizācijai nepieciešamās izmaiņas MK noteikumos un likumos. Faktiski darba grupu uzdevums bija caur sabiedrības pārstāvjiem jaunajam IzM departamentam sagatavot darba lauku. Darbu grupu pārstāvji arī turpmāk sadarbosies ar IzM un sekos līdzi reformu iedzīvināšanai. Izglītības ministrs R.Ķīlis ir piedāvājis izveidot konsultatīvo padomi uz esošo darba grupu dalībnieku bāzes. Konsultatīvās padomes uzdevums būs sekot līdzi reformu ieviešanas gaitai, kā arī turpmāk sniegt ierosinājumus izglītības sistēmas uzlabošanai.

Ir pamatota cerība, ka mūsu darbs nav bijis veltīgs un izglītības sistēma kļūs „tuvāka” bērniem un vecākiem. Bet, arī mums vecākiem ir jābūt aktīviem!

Reinis Ziļevs

LVK pārstāvis Izglītības finansēšanas darba grupā

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *