pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key buy cheap windows 10 key buy cheap office 2016 key Windows 10 Home Key Office Professional Key sale
May 29, 2012 | Post by: Ivita 1 Comments

Vai koru dziesmu teksti ir atbilstoši?

Vecāku pārstāvim š.g. 22.maijā bija iespēja piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas apakškomisijas sēdē, kurā izskatīja jautājumus par vispārējās izglītības mācību iestāžu koru repertuāru VISC organizētajās koru skatēs, dziesmu tekstu neatbilstību bērnu vecumposmam un pozitīvas vērtīborientācijas audzināšanā, kā arī tradicionālās kultūras vietu un lomu mācību līdzekļu satura veidošanā. Sēdē piedalījās Saeimas deputāti no partijas „Visu Latvijai!” Raivis Dzintars, Jānis Dombrava, biedrību pārstāvji no „KLKI” – S.Lodiņa un ”RITAVA”- Gunta Neretniece, RPIVA – Gunta Siliņa-Jasjukēviča, Ikšķiles vidusskolas psiholoģe un psihodrāmas, psihoterapijas speciāliste Līga Volonte, VISC, IZM, KNMC deputāti, kā arī vecāku pārstāvis no „Latvijas vecāku kustības” Vita Žīgure.

Sēdes ievadā, lai rosinātu visus klātesošos aktīvai diskusijai, Solvita Lodiņa (KLKI) prezentēja materiālu par koru un deju kolektīvu skates repertuāru, kurā iekļauto dziesmu teksti ir ar nepieņemamu, pat graujošu vērtību orientāciju. Prezentācijā izskanēja pārliecinoši argumenti par izvēlēto dziesmu neatbilstību VISC Metodisko ieteikumu kora interešu izglītības programmas veidošanai un īstenošanai 1.punktā minētajam: „ Kora dziedāšanā bērni un jaunieši pilnveido savas kultūras identitātes apziņu…” , kā arī: II. Programmas īstenošanas mērķis:” Veicināt audzēkņa pilnveidošanos par garīgi attīstītu, brīvu, atbildīgu un radošu personību…”. Repertuārā ir iekļautas dziesmas, kuru teksti vedina bērnus domāt par savas valsts atstāšanu un savas laimes meklēšanu ārpus tās; tautasdziesmu valodas daiļrunība, tēlu dziļā simbolika, vērtībaudzināšana tiek aizstāta ar zemas kvalitātes moderno dzeju, kas ir piesātināta ar žargonismiem.

KLKI vadītāja arī akcentēja vajadzību ne tikai celt saulītē latviskās kultūras vērtības, bet arī meklēt „kopīgo arhetipu motīvos, tēlos, tikumiskajās vērtībās un morāles normās”, iepazīstot arī cittautu kultūras mantojumu, un, galvenais, beidzot skaidri valstiskā mērogā nodefinēt izglītības pamatvērtības. Klātesošie varēja iepazīties ar atbalsta vēstuli no vairāku krievvalodīgo skolu psihologiem, kas pauda satraukumu par vērtību jomas neatbilstošu atspoguļojumu mācību saturā un skolas vidē kopumā.

Lai gan prezentācijas materiāls dažkārt bija emocionāls, ar pārspīlētiem komentāriem, tomēr klātesošie gan no tradicionālās kultūras atbalstītāju, gan no VISC, IZM un deputātu puses vairumā gadījumu piekrita, ka atspoguļotā problēmsituācija prasa aktīvu, pārdomātu, konstruktīvu risinājumu.

Arī Gunta Siliņa-Jasjukeviča (dr.paed., RPIVA lektore) akcentēja vairākas pastāvošās problēmas:

Valstiskā līmenī nepieciešama Izglītības un zinātnes ministrijas un Kultūras ministrijas kompetences saskaņošana un savstarpējs dialogs. Kā izrādās, jau no 2008.g.(!) pastāv dokumenti, kas nosaka vajadzību pēc IZM un KM kopdarbības, diemžēl tie ir „noslīkuši” birokrātijas okeānā…

Nepieciešama IZM konsultatīvā padome tradicionālās kultūras jautājumos. Patreizējo mācību līdzekļu saturs neatspoguļo tradicionālās kultūras vērtību kopainu, bet ir sadrumstalots, bieži vien neatbilstošs folkloras tematikai.

Jānosaka kultūras prioritāte likumdošanas līmenī.

Jābūt valstiski noteiktam pasūtījumam tradicionālās kultūras vērtību pētniecībai. Pašlaik šāda veida darbību un projektus atbalsta tikai KKF ar ierobežotiem līdzekļiem.

Jauno pedagogu kvalificēta sagatavošana, lai jaunie skolotāji būtu augsti izglītoti un inteliģenti, ne tikai intelektuāļi ar plašu metodisko pieeju. Skolu praksē bieži vērojama parādība – dokumenti kārtībā, bet nav kvalitātes praksē.

Turpmākā sēdes darba gaitā vārds tika dots IZM un ISEC pārstāvjiem Ingai Vanagai (IZM) un Inetai Upeniecei (VISC). I.Vanaga piekrita KLKI prezentācijā paustajam viedoklim par neatbilstošo dziesmu tekstiem un mācību līdzekļu saturu kopumā, kuros bieži vien akcentētas negatīvās dzīves norises, pozitīvos piemērus atstājot aizkadrā, līdz ar to nav līdzsvara, kas realitātē labvēlīgi ietekmētu bērnu vērtīborientāciju. Viņa pauda IZM ieinteresētību problēmjautājumu risināšanā, kā arī uzsvēra, ka ir jau izveidotas vairākas darba grupas, kas izskata mācību satura un mācību darba organizācijas jautājumus un kurās varētu izskatīt arī tradicionālās kultūras pārstāvju ierosinājumus.

Diemžēl VISC pārstāves I.Upenieces „runa bija nebaudāma” (klātesošās Janīnas Kursītes komentārs). Daži citāti ar īsiem komentāriem no manas puses:

pamatizglītības standarts jau nosaka mērķi – kādu vēlamies redzēt nākotnes sabiedrības locekli, tagadējo skolēnu (tāds izplūdis un nekonkrēts, ko uzsvēra jau Vecāku foruma darba grupa par mācību saturu – pedagogu un vecāku interpretācijas par mērķa sasniegšanas gaitu ir neizmērojamas un bieži vien neatbilstošas) ;

ir jāieklausās arī tiesiskajos regulējumos, kas nosaka pilnveidojamās kompetences (standarta prasības – arī pakļautas ikviena īstenotāja personības iekšējai mērauklai);

tradicionālā kultūra ir pārsvarā interešu izglītības sfēra (te bija skaļi iebildumi, jo arī standarta prasības visos mācību priekšmetos nosaka tradicionālo kultūras vērtību integrāciju)

VISCā jau strādā ekspertu-speciālistu komanda, kas izskata un apstiprina mācību līdzekļus (izskanēja gan jautājums par ekspertu kompetenci tradicionālās kultūras jautājumos; kā arī par psihologu, pedagogu neviennozīmīgo viedokli t.s. ekspertu grupā);

dokumentu līmenī viss ir kārtībā! (acu priekšā kadrs no latvju kino zelta fonda „u meņa bumagi vsje v porjadke” )…

Tā arī netika sagaidīts kāds priekšlikums, kā mainīt esošo situāciju, kad teorija (dokumenti) krasi atšķiras no prakses (mācību līdzekļu satura un īstenojuma).
Diskusijas turpinājās divu stundu garumā, diemžēl daudzi klātesošie pie vārda netika (arī vecāku pārstāvis), jo dažu runātgribētāju emociju, viedokļu, repliku bija daudz vairāk nekā atvēlētā laika. Noslēgumā izskanēja kopējais viedoklis par turpmākās diskusijas nepieciešamību, jo arī sabiedrības domas dalās un ir krasi atšķirīgas, kā arī valstiskā līmenī tomēr jānosaka vērtību-morāles normas, kas atspoguļojamas mācību līdzekļu saturā un visā mācību procesā kopumā gan interešu, gan vispārīgajā izglītībā.

Vecāku līdzdalība bērnu vērtīborientācijas veidošanā, manuprāt, ir nenoliedzama, tāpēc arī mēs varētu attīstīt diskusiju par minētajiem jautājumiem, kuras noslēgumā izskanētu konstruktīvi priekšlikumi KĀPĒC un KO bērni lasa, klausās, runā. Lai neveidojas situācija, kuru Vecāku forumā minēja vecāku pārstāvis no Lielvārdes Vilnis Baltais: Vecāki bieži vien iedod bērnu skolai, lai viņi veido bērna personību, un pēc tam ir vīlušies, ka kaut kas ir ne tā, kā viņi bija domājuši…

Vita Žīgure
Latvijas vecāku kustība
Ģimeņu skolu kustība
vitazigure@inbox.lv

 

One Comment to Vai koru dziesmu teksti ir atbilstoši?

  1. KLKI
    June 17, 2012 9:09 am

    Šī raksta saturs nav saskaņots ne ar vienu no rakstā minētajām organizācijām- KLKI, RITAVA, Folkloras biedrība. Aicinājums ir rakstu izņemt no šī portāla, pretējā gadījumā tiks uzsākti tiesvedības procesi par faktu sagrozīšanu, informācijas tendenciozu interpretēšanu un goda un cieņas aizskaršanu.
    KLKI vadītāja S.Lodiņa

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *