pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key
Apr 03, 2012 | Post by: Ivita No Comments

Vecāku viedoklis un informētības līmenis izglītības politikā (ekspress aptaujas analīze)

 

2012.gada 15-23.martā LVK veica aptauju, kuras mērķis bija noskaidrot vecāku viedokli par Latvijas izglītības politiku.

Statistikai: no aptaujātajiem 85% ir sievietes, 15% – vīrieši; lielākais pārsvars jeb 52% ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem, pa 20% ir vecumā no 40 līdz 50 gadiem un no 25 līdz 30 gadiem.

Attiecībā uz vecāku pārstāvniecību izglītības iestādēs, 157 vecāki atzīmējuši, ka izglītības iestādē, kuru apmeklē viņu bērns, ir vecāku padome, biedrība vai fonds. 35% šo pārstāvienību darbību vērtē kā aktīvu un efektīvu, turklāt 34 vecāki norāda, ka ir šo pārstāvniecību pārstāvji. Lai arī 27% no aptaujātajiem norāda, ka pārstāvniecības darbību vērtē kā neefektīvu, tikai 1% jeb 3 vecāki no aptaujātajiem izteikuši viedokli, ka vecāku pārstāvniecība izglītības iestādē nav nepieciešama. Gandrīz 1/5 daļa jeb 19% norādījuši, ka par vecāku pārstāvniecības esamību izglītības iestādē informācijas nav, kas, mūsuprāt, norāda uz nepilnīgu informācijas apriti starp izglītības iestādi un vecākiem.

1/3 daļa respondentu uzskata, ka vecāku pārstāvniecības darbība, tāda kāda tā ir šobrīd, nav efektīva, no kā secinam, ka pārstāvniecību darbība tiek vērtēta kā formāla (cik esam informēti, tad pašvaldību iestādēs šādas pārstāvniecības prasība ir obligāta, tomēr reti kurā iestādē tās darbība ir patiešām efektīva). Vecāki ir izrādījuši diezgan augstu neapmierinātību norādot, ka pārstāvniecību sanākšanās pārsvarā tiek diskutēts par finansiāla un saimnieciska rakstura problēmām. Ievācot informāciju jau teju gada garumā un veicot tuvāku situācijas izpēti, LVK ir noskaidrojusi, ka problēmu cēlonis ir tajā, ka vecākiem nav informācijas par savām tiesībām un pienākumiem, tāpēc vecāki ir nedroši, nepārliecināti un arī situācijās, kad viņiem ir lieliskas idejas, nezina, pie kā vērsties un ko uzrunāt, lai šīs idejas realizētu. Tālākie aptaujas dati sniedz arī ituācijas izskaidrojumu.

Neskatoties uz pārstāvniecību šā brīža neefektivitāti, teju puse jeb 101 vecāks norāda, ka šādas pārstāvniecības ir reāla iespēja vecākiem līdzdarboties izglītības iestādes darbībā, izteikt priekšlikumus, apvienot aktīvos vecākus, turklāt teju puse jeb 83 vecāki izsaka vēlmi saņemt informāciju par vecāku pārstāvniecību veiksmes stāstiem, lai arī citi vecāki sāktu aktīvāk realizēt savas tiesības un pienākumus attiecībā uz bērna izglītību.

Vai Jums ir informācija par vecāku pārstāvniecības darbības jomu un uzdevumiem?
-parasti tajās spriež tikai par finansiālo problēmu risināšanu;
-nē, nav, jo šīs sanākšanas neapmeklēju un nav informācijas par tur notiekošo;
-neredzu jēgu iesaistīties, jo vecāku iniciatīvas lielākajā daļā izglītības iestāžu netiek atbalstītas, vecāki tiek uztverti kā nevēlama parādība;
-tā ir reāla vecāku iespēja līdzdarboties izglītības iestādes darbībā, izteikt priekšlikumus, apvienot aktīvos vecākus;
-noteikti būtu nepieciešama papildus informācija par šādu vecāku pārstāvniecību veiksmes stāstiem, lai arī citi uzsāktu aktīvāk realizēt savas tiesības un pienākumus attiecībā uz bērna izglītību.

1grafiks

 

 

 

 

Aptaujas dati sniedz ne visai iepriecinošu ainu arī par vecāku viedokli attiecībā uz izglītības sistēmu – tikai 3 cilvēki jeb 1% respondentu uzskata, ka izglītības sistēma ir laba, kamēr 55% norāda, ka izglītības sistēma viņus neapmierina, minot ļoti daudzus aspektus.
Vislielāko problēmu vecāki saskata izglītības saturā un mācību metodēs (attiecīgi atzīmēts 156 un 166 reizes), tāpat samērā lielu neapmierinātību izraisa arī pedagogu attieksme pret bērniem.
Par visbiežāk atzīmēto izglītības mērķi aptaujas dalībnieki izvirzījuši mērķi palīdzēt katram bērnam atklāt viņa iekšējos talantus (atzīmēts 188 reizes), mācīt spēju socializēt (165 reizes) un mācīt uzņēmīgumu, proaktivitāti (156 reizes).

Daži viedokļi no anketām:
• Jāmaina hierarhiskās attiecības, kur skolotājs jūtas pārāks gan par bērnu, gan bieži – par vecākiem; nepieciešama reāli vienāda pieeja visiem bērniem izglītoties par velti – arī tiem, kuru vecāki izvēlas citus izglītošanās ceļus.
• Esošā izglītības sistēma ir radīta pirms vairāk kā simts gadiem ar mērķi izglītot mazturīgos, rūpnīcu strādnieku bērnus. Kaut kas šajā laikā ir mainījies, bet būtība nav mainījusies – bērniem tiek uzlikts rāmis un nav mēģinājumi saskatīt, kā dēļ katrs bērns ir nācis Šajā Saulē.
• Esošā sistēma rada tikai izpildītājus, ierobežo radošumu un izaugsmi.
• Sistēma audzina paklausīgus “robotus”, kuru galvenais uzdevums ir izpildīt pedagoga prasības. Netiek ierādītas prasmes attiecībām ar dabu, ar latvisko, ar dievišķo utml.
• Patreizējās izglītības sistēmas mērķi neatbilst to sasniegšanas veidam – ne saturā, ne metodikās, ne attieksmē un sadarbības formās ar bērnu un viņa vecākiem…
• Jāmainās vecāku attieksmei pret izglītību – nevis “pieprasīt”, ka viss pienākas (bezmaksas!), bet pašiem motivēt savus bērnus mācīties, lai pedagogiem nav “jācīnās” ar patērētājsabiedrības “produktiem”! Jāmaina bērnu attieksme no “lai man iemāca” uz “es pats gribu/man to vajag”. Jāmaina pedagogu darba stils – vairāk strādāt kopā dažādu priekšmetu skolotājiem vienas skolas ietvaros, vairāk praktisku darbu, mazāk akadēmisku gudrību, kuras ne vienmēr dzīvē ir vajadzīgas. Akadēmisku izglītību atstāsim augstskolai! Jāmaina pedagogu attieksme pret bērniem – visi ir vienā sistēmā, visiem jāsadarbojas, jākļūst draudzīgākiem un nedrīkst ne “skatīties no augšas”, ne lūgties, lai mācās. Skolai/bērnudārzam regulāri jāsniedz atskaites par skolā notiekošo, lai vecākiem ir iespēja izteikt viedokli un piedalīties skolas/mācību darbā.
• Ir sajūta, ka skola ir atrauta no tās dinamiskās un mainīgās vides, kas ir ārpus skolas. Valsts PII darbojas tāpat kā pirms 30 gadiem, kad es tur gāju. Un izmaiņu procesā būtisku lomu vajadzētu spēlēt skolotājiem. Kāpēc Iespējamās misijas skolotāji var strādāt savādāk, bet ‘parastie’ skolotāji nevar?
• Izglītības procesa sadrumstalotība.
• Bērnu apmācība skolā tendēta uz bērnu savstarpēju salīdzināšanu (vai dabūšu gana labas atzīmes) un bailēm (izturēt pārbaudījumus). Efektīvāka mācību metode ir mācīt bērnu no ļoti agrīna vecuma rotaļu veidā, kas sniedz zināšanas… Izglītība jābalsta uz bērna zinātkāres apmierināšanu, nevis pieprasīšanu izpildīt – normas, domrakstus u.c.

Bet priecīgā ziņa ir tā, ka vecāki ir gatavi līdzdarboties! To apliecina dati – 62% no vecākiem norāda, ka būtu gatavi iesaistīties savu bērnu izglītošanas procesā, ja vien zinātu – kā. Arī atlikušie 30% izsaka vēlmi iegūt papildus informāciju par vecāku tiesībām. Diemžēl 77% atzīst, ka par vecāku tiesībām, pienākumiem un iespējām iesaistīties izglītības plānošanas un ieviešanas procesos zina visai maz vai nezina neko.

Vai Jums ir informācija par vecāku tiesībām, pienākumiem un vecāku iespējām iesaistītes izglītības plānošanas un ieviešanas procesā?

2grafiks-Jā
-Nē
-Kaut ko zinu, bet tas nav pietiekami.

 

 

Vai Jūs vēlētos iegūt papildus informāciju par vecāku tiesībām un vecāku iespējām iesaistītes izglītības plānošanas un ieviešanas procesā?


3grafiks-Nē, esmu apmierināts ar esošo sistēmu;
-Jā, vēlos būt informēts, tomēr aktīvu līdzdalību nevēlos izrādīt;
-Jā, jo vēlos ņemt aktīvu dalību sava bērna izglītošanā.

 

Anketa sniedz ļoti skaidru ainu arī uz vecāku gatavību iesaistīties šajos procesos, jo 82% vecākiem apgalvo, ka būtu gatavi iesaistīties vecāku līdzdalības jautājumu aktualizēšanā sava bērna izglītības iestādes vai pat visas valsts līmenī. Katrs otrais respondents ir atsaucies aicinājumam atstāt savas koordinātes, lai arī turpmāk saņemtu informāciju par aktualitātēm šajā jomā un pievienotos izglītības politikas pilnveides procesos.
Izanalizējot aptaujas datus, LVK ir pārliecināta – Latvijas bērnu vecākiem ir vēlme līdzdarboties! Mūsuprāt, veicinot vecāku informētības līmeņa celšanu – gan par vecāku tiesībām, gan pienākumiem un iespējām, mēs varētu panākt arī daudz aktīvāku vecāku iesaistīšanos izglītības procesos. Turklāt, veicinot vecāku līdzdarbošanos, tiktu lausts priekšstats „vecāki – bieds”, jo šobrīd nereti vārds „vecāku tiesības” tiek kropļots, interpretējot to kā individuālas un neadekvātas vecāku prasības iestādes virzienā. Augot informētības līmenim, abām pusēm pavērtos lieliskas sadarbības iespējas.

LVK saka lielu, lielu paldies visiem, kas atsaucās! Aicinot iesaistīties arī Jūs, lai kopīgi domātu un meklētu ceļus, kā aktualizēt šo jautājumu arvien plašākā mērogā. Negaidīsim, kad kāds rīkosies mūsu vietā, bet uzņemsimies atbildību un darīsim to jau šodien!

ŠEIT ANKTAS PARAUGS- ekspress_anketa

Uz sadarbību,
LVK valdes vārdā
Zane Johansone

 

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *