pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key buy cheap windows 10 key buy cheap office 2016 key Windows 10 Home Key Office Professional Key sale
Apr 26, 2012 | Post by: Ivita No Comments

Kvalitāte – izaicinājums Latvijas izglītībai

Šī gada 18.aprīlī es, Zane Johansone, devos uz Birojnīcu Berga bazārā, lai būtu klāt sabiedriskās politikas portāla politika.lv un K.Adenauera fonda kopīgi rīkotajā domu apmaiņā „Kvalitāte — izaicinājums Latvijas izglītībai”.

Par to, kādai jābūt Latvijas izglītības sistēmai, kas ne vien palielinās skolēnu konkurētspēju, bet arī sniegs kvalitatīvas prasmes un iemaņas turpmākajai dzīvei, viedokļos dalījās izglītības politikas eksperte, sabiedriskās politikas centra PROVIDUS pētniece Marija Golubeva, Valsts izglītības satura centra vadītājs Guntis Vasiļevskis, Rīgas Teikas vidusskolas direktore Ilona Bergmane un vairāki desmiti interesentu.

Mazliet no debatēm:
Galvenie klupšanas akmeņi
M.Golubeva: „Mēs neesam vienojušies par izglītības kvalitāti. Vai tie ir rādītāji, reitings, varbūt izglītības pieejamība vai tomēr mūsdienīga, progresīva pieeja? Diemžēl, visiem mēs nevarēsim izdabāt, ir jāizvēlās. Un mēs joprojām neesam izvēlējušies, nav vienotas izpratnes par izglītības kvalitātes kritērijiem, tāpēc klūpam. Mēs vērtējam un analizējam pieredzes – Somijas, Zviedrijas, Vācijas utt., bet ko izvēlēsimies mēs?”
G.Vasiļevskis: „Mēs nepietiekami ievērojam to, ka bērni ir dažādi, par maz tiek akcentētas cilvēciskās vērtības. Pasaule pēdējo 20 gadu laikā ir ļoti strauji mainījusies, bet, diemžēl, izglītības sistēmā izmaiņas ieviest tā arī neesam mācējuši. Bet izglītībai ir jāiet līdzi laikam! Šobrīd mēs tā īsti nezinam, kur ejam, mēs vienkārši mēģinam trāpīt. Tomēr jāatzīmē, ka šī nav tikai Latvijas problēma.”
I.Bergmane: „Kā skolas direktore saku – šobrīd kā galvenais kvalitātes rādītājs ir izvirzījušies sasniegumi eksāmenos. Bet ko šie rezultāti parāda? Ja netiek analizēts, kā mainījušās bērna sekmes pa gadiem, netiek salīdzināti rezultāti pēc piem. mācību programmas izmaiņām, tad ko mēs salīdzinām? … Turklāt aizvien biežāk parādās prasība arī pēc vispārcilvēciskām vērtībām. Skola tam ne vienmēr tiek līdzi. Diemžēl samērā krasi atšķirās arī skolu iespējas, materiālā bāze – mazas novadu skoliņas nav pat iespējams salīdzināt ar Rīgas skolām.”
M.Golubeva: „Ir novērota diezgan liela pretestība arī no vecākiem – vecāki neizprot skolās notiekošo, gaida ko citu (kad es gāju skolā, tad gan…), jaunievedumi tiek uztverti ar skepsi, nereti pat nosodoši. Diemžēl arī daudzās skolās joprojām ir saglabājusies padomju laiku kultūra – bērni tiek pārslogoti ar lielu apjomu sarežģītu mājas darbu, iebaidīti ar pārbaudījumiem, tādejādi turēti nemitīgā spriedzē… Doma – smags darbs (gan no skolotāju, gan bērnu puses) līdzvērtīgs labam rezultātam, ir aplama un tā ir izskaužama!”
I.Bergmane: „Piekrītu. Mācību procesā pārāk liels uzsvars tiek likts tieši uz gala rezultātiem, kas ierobežo gan skolotājus, gan skolēnus. Novērojums – mūsu skolā literatūra, kurā šogad vairs nav centralizētais eksāmens, ir kļuvusi daudz interesantāka. Radoši var strādāt tikai tad, kad jūtās brīvs un neierobežots!”

Par pedagogu
Valdis Jēkabsons, Rīgas Valsts 2.ģimnāzijas direktors: „Šobrīd skolotājs ir pārāk reglamentēts. Joprojām pārāk daudz birokrātijas, kontroles. Arī darba apstākļi varētu būt labāki, jo nereti nav mācību, uzskates līdzekļu, lai varētu strādāt mūsdienīgi.”
I.Bergmane: „Noteikti ir jāplāno skolotāja diena! Šobrīd skolotāja darba diena ir ļoti sarežģīta. Manuprāt, 21 kontaktstunda (kuru sagatavošanai, turklāt, ir paredzētas vien 2h), kā to šobrīd paredz normatīvi, ir par daudz – mēs zaudējam uz kvalitāti. Apkopojot informāciju, mēs redzam, ka skolotāji nereti strādā pat līdz 39 kontaktstundām! Ir jāveido tāda izglītības politika, lai skolotājs varētu strādāt kvalitatīvi un nezaudējot finansiāli. Turklāt ir jārunā arī par skolotāju vērtēšanu. Kas to dara? Varbūt skolotājus var vērtēt arī pati skola, vecāku padome?”
M.Golubeva: „Ja runājam par pedagogu kvalifikāciju, es tomēr gribētu, lai kursi, semināri pedagogiem nav kampaņveidīgi. Tiem ir jābūt jēgpilniem, ar atgriezenisko saikni. Vai šobrīd kāds vērtē, cik no tā, ko skolotājs noklausās seminārā, viņš pēc tam izmanto darbā ar bērniem?”
G.Vasiļevskis: „Piekrītu. Tomēr par mūsu organizētajiem semināriem varu teikt, ka mēs pie šī jautājuma strādājam. Šobrīd 22 skolas piedalās pilotāžas apmācībā “Mācīšanās nākotnei”, kur skolotāju apmācības notiek uz vietas skola – skolā ierodās ekspertu komanda, strādā ar pedagogiem, pēc tam ir laiks praksei un finālā tiek izvērtēti rezultāti – kas izdevies, kas nē, kāpēc. Ja šis modelis būs efektīvs, tas tiks īstenots valsts līmenī. Tomēr jānorāda, ka vidējais skolotājs ir 40-50 gadus vecs ar vismaz 15-20 gadu stāžu, izgājis apmācības strikti akadēmiskā stilā – šiem pedagogiem nemaz nav tik viegli pieņemt, ka jaunās mācību metodes vārētu būt tik pat efektīvas vai efektīvākas un īstenot tās sava darbā. Vai smēķētājs atteiksies no smēķēšanas pēc kursiem par smēķēšanas kaitīgumu? Skolotājam pašam jānonāk pie secinājumiem!”

 Kā ar individuālo pieeju?
M.Golubeva: „Ja par bērniem un to talantiem, tad uzskatu, ka talanti ir jāpamana jau 1.klasē. Ar bērniem ir jāstrādā tā, it kā katram no viņiem būtu kāds talants! Šobrīd par talantiem sākam runāt pārāk vēlu.”
G.Vasiļevskis: „Tieši tā! Individuāla pieeja varētu būt tā, kas palīdzētu uzlabot rādītājus! Izglītībai būtu jābūt daudz iekļaujošākai, nekā tā ir šodien. Pieredze liecina, ka vidusskolu skolotāji ir daudz vairāk gatavi individuālam darbam, nekā tas ir sākumskolā. Diemžēl sākumskolās tiek sagaidīts, ka bērni atnaks vienā līmenī un tad visi kopā ies tālāk.”

Izglītības standarts
Sarunās izskan atziņa, ka pamatizglītības standarts, kas balstīts prasmēs, nav īstenojies praksē. “Veidojot izglītības standartu profesionālās asociācijas baidās, ka nav par maz, tāpēc mācību līdzekļi top tik sarežģīti. Protams, skolotāji var paši veidot savu stundu, bet tas ir sarežģīti un ļoti darbietilpīgi un pie šā brīža slodzes praktiski nereāli,” tā I.Bergmane.
M.Golubeva: „Vai kāds šo izglītības saturu vispār ir izlasījis – tas ir nesamērīgi garš! Un tas, manuprāt, ir lieki.”
Eva Birzniece, biedrībā „Pro Futuro” un Latvijas Disleksijas biedrība: „Ir jāatmet projekti projektu pēc, dokumenti dokumentu pēc! Bērns ar savām prasmēm, vēlmēm un iespējām paliek kaut kur pa vidu! Vai tas ir tas, ko mēs gribam?”

Dalība šajā pasākumā deva apliecinājumu – jā, pārmaiņas notiek! Un mēs, bērnu vecāki, tiekam aicināti uz līdzdalību. No visiem klātesošajiem atzinīgi tika novērtēta IZM iniciatīva un izveidotās darba grupas, kurās dalību ņem arī LVK pārstāvji. Gaidam rezultātu!

P.S. Video no domapmaiņas drīzumā būs pieejams politika.lv mājas lapā.
P.S.S. Sabiedriskās politikas portāls politika.lv un K.Adenauera fonds domapmaiņas par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem rīko regulāri — katra mēneša trešajā trešdienā. Nākamā domu apmaiņa iecerēta 16. maijā. Sekojiet jaunumiem!

Ar sveicieniem,

Zane

 

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *