pancocon Office Professional Plus 2013 Key and Download URL will be send via Email within 8 hours. cheap office 2013 key
Jan 17, 2012 | Post by: Ivita No Comments

LVK izsaka viedokli par Rīgas domes Sabiedrības integrācijas stratēģijas projektu

 

Atsaucoties Rīgas Domes aicinājumam, arī mēs, LVK, nosūtījām vēstuli, kurā paudām savu viedokli par Rīgas domes Sabiedrības integrācijas stratēģijas projektu. Iepazīsties ar dokumentiem var www.iksd.riga.lv sadaļā „Sabiedrības integrācija”. 2012.gada 6.janvārī iesniedzām savu viedokli.

Mūsu nostāja – ja reiz sabiedrības locekļi/Rīgas iedzīvotāji tiek aicināti izteikt viedokli, tad šis viedoklis ir jāpauž. Ja arī tā ir tikai formalitāte, mēs tomēr parādam, ka sabiedrība ir ieinteresēta, ka tai nav vienalga, kas un kā notiek. Un, ja nu gadījumā kādam rodās interese – mēs esam gatavi iesaistīties! Mēs esam atvērti sadarbībai ar Rīgas domi, to arī norādām vēstules tekstā, godīgi sakot, izlasot šo stratēģiju, arī daudz kā jauna uzzinājām un bija viela pārdomām… Tomēr pats galvenais, kam vēlējāmies pievērst uzmanību ir vecāku iesaistīšana, izglītošana un līdzdalība, komunikācijas uzlabošana starp iesaistītajām pusēm, jo galvenais trūkums ir informācijas aprite- līdz vecākiem nenonāk aktuālā informācija, vecāki nezina par savām tiesībām līdzdarboties.

Piedāvājam pilnu nosūtītās vēstules tekstu, kas ir vairāku aktīvu LVK biedru kopdarbs. Mēs centāmies no sirds un ticam, ka mūsu norādes tiks pamanītas, ierosinājumi – apspriesti! Visu cieņu tiem, kas izlasīs visu līdz galam!

Pirmsskolas
Pie pirmsskolas izglītības vecāku izglītošana minēta tikai vienā punktā: Izglītojošu pasākumu organizēšana pedagogiem un bērnu vecākiem par bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanas iespējām un specifiku, kā arī par iekļaujošas vides veidošanas iespējām vispārizglītojošās pirmsskolas grupās.
Uzskatām, ka vecāku izglītošana jāveic ne tikai par bērnu ar speciālām vajadzībām integrēšanu, bet arī par daudzām citām tēmām. Vecākiem nav zināšanu par savām tiesībām un pienākumiem saistībā ar pirmsskolas izglītību, par iespējamo līdzdalību un iesaistīšanos – ir ļoti daudz vecāku, kuri vēlētos līdzdarboties, tomēr trūkst informācijas, kuras ir tās jomas un aktivitātes. Paralēli ir jāveic arī pirmskolu personāla iepazīstināšana ar vecāku tiesībām un iespējām līdzdarboties, jo vecāki ir saskārušies ar noraidošu attieksmi – tiek izteikta vēlme iesaistīties, vecāki nāk klajā ar ierosinājumiem, tomēr iniciatīva tiek noraidīta. Līdz ar to svarīgi ir izglītot abas puses, jo tikai tā varēs sasniegt vislabākos rezultātus. Vecāku vēlme sadarboties bieži tiek uztverta kā drauds vai vēlme iejaukties pirmsskolas darbā, kaut arī vecāku galvenā motivācija ir bērnu intereses un bērniem draudzīgas vides radīšana.
Tāpat vecākiem ir ļoti daudz jautājumu tieši bērnu agrīnajā vecumā, ir svarīgi sadarboties un komunicēt (pedagogs >< vecāks), kaut praktiski to ir grūti izdarīt, jo grupās ir daudz bērnu un audzinātājām, diemžēl, nav laika cilvēcīgām sarunām. Vecākiem bieži nav pieejama kvalitatīva informācija (atšķirībā no speciālistiem pedagoģijā un psiholoģijā) par to, kā vispār darbojas bērna psiholoģija, kā tikt galā ar dažādām stresa radītam traumām, kā pareizi audzināt bērnu, kādi ir bērna vecuma attīstības posmi, kas tiem raksturīgs. Ja vecāki par šīm tēmām netiek izglītoti, rezultātā speciālistu darbs ir dubultgrūts – nereti pedagoga panāktais pozitīvais rezultāts tiek sagrauts ģimenē, jo vecākiem iztrūkst jau augstākminētā informācija.
Ideja: Esam manījuši, ka dažās iestādēs sadarbībā ar psihologiem, pedagogiem u.c. speciālistiem tiek rīkotas vecāku sarunu stundas un šādu iestāžu iniciatīvu vērtējam ļoti augstu! Iesākam šādu praksi ieviest iespējami daudzās iestādēs.

Jāveicina pirmsskolas pedagogu izglītošana un kompetences pilnveidošana, jāorganizē semināri un pieredzes apmaiņas pasākumi par integrācijas aspektu attīstību pirmsskolas izglītības iestādēs.
Šāda pati izglītošana būtu jāveic arī vecākiem. Pilsoniskā līdzdalība no vecāku puses varētu būt daudz lielāka, ja par šo aspektu runātu vecāku sapulcēs, izsūtītu informāciju uz e-pastiem, organizētu diskusijas. Ir jāaicina izglītības iestādes meklēt citu pieeju tā sauktajām vecāku sapulcēm, kur pamatā tiek runāts par katru atsevišķu bērnu, kas lielākai daļai no vecākiem nav saistoši. Bieži vien vecāki izvairās no šādām sapulcēm, lai nebūtu publiski jāklausās informācija par paša bērna ne tik labajām sekmēm vai uzvedību. Šādas sarunas varētu atstāt ka individuālas, bet sapulcēs vairāk runāt par kopējām lietām, vecāki varētu iesaistīties un pastāstīt par savu pieredzi skolniekiem, vecāki varētu uzaicināt kādu speciālistu ar lekciju u.t.t.

Skolas
Esam gandarīti, ka skolu izglītībā ir iekļauts šāds punkts:
Organizēt izglītojošus pasākumus pedagogiem un skolēnu vecākiem par starpkultūru dialogu, iecietības veicināšanu un diskriminācijas mazināšanu pret citiem sabiedrības locekļiem saistībā ar piederību pie dažādām sociālajām, etniskajām un citām grupām.
Pie problēmas lūdzam pievienot to, ka ne tikai pedagogiem, bet arī vecākiem trūkst izpratnes par integrācijas procesa būtību. LVK noteikti vēlētos iesaistīties šīs aktivitātes ieviešanā, izplatot vecākiem informāciju par šādiem izglītojošiem pasākumiem, tāpat sniedzot viedokli par tēmām, kuras būtu jāiekļauj mācību programmās.
Mūsuprāt, skolās būtu vēlams ieviest speciālas stundas, kuru laikā skolēniem būtu iespēja iepazīties ar dažādiem interesantiem cilvēkiem. Piemēram, vienā no LVK aktīvistu veidotajām skolām regulāri viesojas veiksmīgs un izglītots uzņēmējs, kurš vecāko klašu skolēniem stāsta par to kā pašam skolas laikos bijušas problēmas ar uzvedību un ļoti sliktas sekmes, tomēr tad ir saņēmies un tagad ir veiksmīgs cilvēks. Šīs sarunas daudzos skolniekos radījušas papildus motivāciju saņemties gan mācību darbam, gan uzlabot disciplīnu.
Ideja: Iesakām izmantot neformālās izglītības metodes, lai apmācības sniegtu vislielāko guvumu.
Pie skolēnu zināšanu uzlabošanas par integrācijas jautājumiem iesakām arī tādu risinājumu kā skolēnu un vecāku kopīgas izglītojošas aktivitātes – uzskati tiek veidoti ģimenē, šādi pasākumi jāorganizē kompleksāk, iesaistot arī vecākus. Tās var būt dažādas talkas, brīvprātīgā darba aktivitātes, kuras veicot netieši tiek sniegtas zināšanas caur darīšanu un iesaistīšanos. Uzskatam, ka šīs lietas jāmaina fundamentāli, ļaujot vecākiem vairāk iesaistīties skolas dzīvē.

Lūdzam skaidrot problēmu: nav kopīgas un salīdzināmas informācijas par skolu (t.sk. skolēnu un viņu vecāku) viedokli par integrācijas problēmām, skolu vajadzībām, veiktajām aktivitātēm u.tml., tomēr kā risinājums ir sabiedrības integrācijas jautājumu iekļaut kā vienu no jomām, kas jāatspoguļo skolu darba pašvērtējumā. Ierosinām vecāku viedokli noskaidrot autonomi no skolu pašvērtējuma veikšanas, to uzticot neatkarīgiem speciālistiem, lai rezultāti būtu objektīvi. Vecākiem varētu organizēt diskusijas un aptaujas, arī anonīmas.
Pozitīvi vērtējam ierosinājumu skolu veidošanu par kultūras un izglītības centriem attiecīgajā mikrorajonā, tomēr papildinām vecāku izglītošanu ne tikai par valodu jautājumiem, bet arī par daudziem citiem ar pilsonisku sabiedrību saistītiem jautājumiem – kā vecāku līdzdalība izglītībā, tā bērnu psiholoģija, starpkultūru dialogs u.c. LVK ir jau veikusi aptauju par vecāku vēlmēm izglītoties, esam gatavi līdzdarboties ar Rīgas domi, lai veidotu vecāku pieprasījumu pēc konkrētām apmācībām, esam ieinteresēti arī iesaistīties pieaugušo mūžizglītības veicināšanā. Mūsuprāt, mūžizglītība ir viens no svarīgākajiem veiksmīgas sabiedrības integrācijas jautājumiem, jo ik gadu mainās situācija sabiedrībā, ik gadu nāk klāt jauni pieauguši sabiedrības locekļi un nemitīgi cilvēkiem ir jāapgūst jaunas zināšanas un prasmes, lai veiksmīgi integrēties sabiedrībā.

Ņemot vērā vakarskolu specifiku, ierosinām tur pastiprināti pievērst uzmanību motivācijas un psiholoģiskajiem aspektiem. Vakarskolas ir sevišķi būtiska vieta, kur papildus psiholoģiskais darbs un motivēšanas programmas ir jo īpaši nepieciešamas, ņemot vērā, ka šajās skolās pamatā nonāk cilvēki, kuru dzīves dažādu iemeslu dēļ ir iegrozījušās ne tā kā plānots. Šiem cilvēkiem nereti ir vērojama depresija, neticība sev un saviem spēkiem un ir psiholoģiskas dabas problēmas.

Interešu izglītība
Mēs vēlētos noskaidro, kā notiek bērnu, jauniešu un viņu vecāku interešu izpēte, lai veidotu interešu izglītības programmas. Tā kā radošums, iniciatīva, sadarbība tiek minētas kā svarīgas rakstura iezīmes, kas jāattīsta bērnos, LVK biedriem/pedagogiem ir dažādas idejas netradicionālām programmām (piemēram, otrreizējā atkritumu izmantošana mākslas darbu un ikdienā noderīgu priekšmetu radīšanā, dabas vides estētikas mācība u.c.).
Tāpat liela uzmanība jāpievērš informācijas izplatīšanai par interešu izglītības aktivitātēm, jo liela daļa vecāku nemaz nav informēti par šādām bezmaksas vai minimālas maksas aktivitātēm, īpaši tas jāmin privāto izglītības iestāžu vecāku vidū, tāpēc ierosinām ciešu sadarbību arī šeit.
Mūs interesētu izplatīt šo informāciju Rīgas vecākiem, tāpēc jautājam vai pastāv kāds apkopojums par visām interešu izglītības iespējām Rīgā, lai vecākiem nav pašiem jāmeklē caur ļoti daudzām mājas lapām šīs iespējas? Atzinīgi vērtējam līdz šim veiktos pasākums, tomēr vecākiem nereti ir sarežģīti apmeklēt daudzos centrus, lai noskaidrotu piedāvājumu, īpaši ja tas notiek darba laikā.
Pēdējais komentārs pie interešu izglītības ir līdzīgs kā pie skolu izglītības: nav kopīgas un salīdzināmas informācijas par interešu izglītības iestāžu (t.sk. skolēnu un viņu vecāku) viedokli par integrācijas problēmām, interešu izglītības iestāžu vajadzībām, veiktajām aktivitātēm u.tml. Šeit iesakām ne tikai interešu izglītības iestāžu darba pašvērtējumu kā vienīgo risinājumu, bet arī autonomu vecāku viedokļu noskaidrošanu.

Mūžizglītības pieejamība
Jāatzīst, ka liela daļa iedzīvotāju nezina par iespējām apgūt šādas izglītības programmas/kursus, tāpēc LVK noteikti vēlas iesaistīties vecāku pieprasīto programmu attīstīšanā. Izrietot no mūsu un biedrības biedru pieredzes, varam apgalvot, ka ir ļoti daudz tēmu, kuras vecākiem nav iespējams apgūt nekur, tomēr tās ir svarīgas, lai veidotu ģimeni, vieglāk risinātu dažādas problēmas (bērnu psiholoģija, attiecības, sevis izzināšana utml.). Šeit mēs nedomājam kādas specifiskas mērķa grupas, bet gan vecākus, kuri audzina bērnus un bieži vien neizprotot situāciju un nezinot, kā to risināt, nodara pāri bērniem un paši sev.
Tādēļ pie problēmām būtu jāmin arī tas, ka informācija netiek izplatīta pietiekošā apjomā.
Ideja: Attīstīt sadarbību ar pašvaldību izglītības iestādēm, izplatot informāciju par piedāvājumiem caur tām (pašvaldība -> iestādes vadītājs -> vecāku padome -> vecāki).
Tāpat mēs vēlētos, lai notiktu lielāka iedzīvotāju organizāciju iesaiste mūžizglītības programmu piedāvājuma veidošanā, uzsvaru liekot ne tikai uz radošajām nodarbēm, bet arī uz psiholoģisko apmācību nepieciešamību. No iepriekšminētā izriet, ka par problēmu uzskatām arī nepietiekamo programmu klāstu, turklāt radošas nodarbes piedāvā arī Dienas centri, tāpēc ļoti rūpīgi būtu jāizvērtē resursu izlietošana līdzīgām apmācībām.
Vēlamies vērst Jūsu uzmanību arī uz to, ka teritoriāli apmācības nenotiek iekļaujot visu Rīgu, piemēram, Pārdaugavā, pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, apmācības nenotiek. Tāpēc lūdzam arī šo aspektu iekļaut pie problēmām, kā risinājumu iesakot šos kursus organizēt pašvaldību skolu telpās.

LVK veic regulāru apmācību apkopojumu par vecākiem interesējošām tēmām un mūsu novērojums – kursi, pārsvarā, tiek piedāvāti viena semināra veidā, kas nedod padziļinātu izpratni par tēmu, turklāt samaksa mēdz būt ļoti augsta. No kā secinām, ka Rīgas domes organizētajos kursos iedzīvotāju līdzmaksājums lielākajai daļai interesentu problēmas nesagādātu – cilvēkus patiesi interesē apgūt jaunas zināšanas, samaksa tikai pierāda viņa motivāciju.

Brīvā laika pavadīšana
Ierosinām veikt ne tikai bērnu un jauniešu aptaujas brīvā laika centru darbības pilnveidei, bet arī vecāku viedokļa noskaidrošanu, jo nezinot (nepārzinot) iespējas, bērni nevar par tām informēt.

Sociālā iekļaušana
Noteikti atbalstām šo risinājumu: sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām piesaistīt finansējumu un īstenot kopīgus projektus ģimeņu stiprināšanai un atbalstam. Tomēr mūsu ieteikums ir vērsties ne tikai pie sociālā riska ģimenēm. Uzskatām, ka sociālpsiholoģiskie pakalpojumi būtu nepieciešami ļoti daudzām ģimenēm, jo, kā jau minējām iepriekš, vecākiem trūkst zināšanas par bērnu audzināšanu (vien šādam pakalpojumam būtu jābūt ārpus stereotipa par nelabvēlīgo ģimeņu atbalstu).
Ideja: Šādas konsultācijas sniegt izglītības iestādēs pēc vecāku pieprasījuma.

Iesakām uzlabot informācijas izplatīšanu arī attiecībā uz dienas centriem pilngadīgām personām. Analizējot centru piedāvājumu, esam patīkami pārsteigti par tur notiekošajām aktivitātēm (daudzas novērtējam ļoti atzinīgi). Vien mums ir radies jautājums – vai tos var apmeklēt jebkurš Rīgas iedzīvotājs? Ja tā ir, tad ierosinām nodarbības organizēt arī vakara pusē. Tāpat ierosinām šos pasākumus organizēt vecākiem kopā ar bērniem, jo nereti izveidojās situācija, kad vecāki neapmeklē sev interesējošas nodarbības, jo nav kur atstāt bērnus.
Nav skaidrs risinājums: izmantojot kopienas darba metodes sniegt organizētu atbalstu sociāli mazaizsargāto iedzīvotājiem grupām un nevalstiskajām organizācijām sociālo aktivitāšu veidošanai. Kas ir domāts ar šo „kopienas metodi”?
Atzinīgi vērtējam risinājumu izveidot vēl vairākus dienas centrus Pārdaugavā, jo šobrīd it tikai viens centrs Dzirciema ielā.
Ideja: Mūsuprāt, kā lieliski kopienu centri varētu darboties arī skolas, turklāt arī mūžizglītības sfērā, jo skolās kopā saplūst bērna intereses un vecāku vajadzības.

Veselīgs dzīvesveids
LVK vecākiem ļoti rūp sava un bērnu veselība, tāpēc uzskatām, ka šim jautājumam ir jāpievērš īpaša uzmanība. Kā galveno risinājumu uzskatām stratēģijā jau iekļauto: sniegt iedzīvotājiem mērķtiecīgu un saprotamu informāciju par veselīgu dzīvesveidu un uzlabot viņu dzīves un sociālās prasmes. Šis ir daudzu institūciju kopdarbs. Šobrīd mēs esam uzsākuši sarunas ar uztura speciālistiem, ar ideju organizēt seminārus/apmācības, kuros vecāki varētu izglītoties par veselīgu uzturu. Mēs uzskatām, ka skolas varētu būt atbalsts ar telpām, kur šīs apmācības varētu notikt.
Vecāki vēlas iesaistīties izglītības iestāžu ēdienkaršu izstrādē un nepieciešamības gadījumā esam gatavi vērsties ar saviem ieteikumiem to uzlabošanai. Ir nepieciešams izglītot medmāsas/personālu, kurš sastāda ēdienkarti, jo bieži vien viss tiek gatavots pēc nemainīgas pieredzes, uzturs ir samērā vienveidīgs. Uztura speciālisti nemitīgi atgādina, ka pārlieku maz un reti uzturā lietojam svaigus augļus, dārzeņus un izglītības iestādes, diemžēl, nevar lepoties ar sekošanu šiem ieteikumiem. Jāsaka, ka ļoti atzinīgi vērtējam, piemēram, Rīgas 2.ģimnāzijas iesaistīšanos Slow food projektā un uzskatām, ka par šādām aktivitātēm ir jārunā plašāk, lai arī citas skolas tiek informētas. Šobrīd šādas aktivitātes ir atsevišķu skolu vadītāju, pedagogu vai skolēnu padomju iniciatīvas, tomēr būtu jāveicina šādu aktivitāšu izvēršana maksimāli daudzās izglītības iestādēs. Paralēli ir jāizglīto ģimenes un vecāki, lai arī mājās sāktu pievērst lielāku uzmanību uzturam.
Ideja: Mūsuprāt, vērtīgi būtu skolām pašām organizēt ēdināšanu, nevis uzticēt to komercuzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir minimāli izdevumi un maksimāla peļņa. Skolai pašai organizēt mūsdienās nav sarežģīti, turklāt te vairāk varētu iesaistīties tieši vecāki, iespējams ēdināšanas kontroli varētu pārņemt vecāku padome.

Otrs ļoti svarīgs aspekts ir fiziskās aktivitātes, kas, mūsuprāt, nenotiek atbilstošā daudzumā – ne pirmsskolās, ne skolās (jo īpaši skolās). Bērni ļoti maz laika pavada svaigā gaisā, ātri nogurst un zaudē koncentrēšanās spējas. Īpaši skolās vērojama negatīvās enerģijas neizlādēšana, kas savukārt veicina agresijas uzkrāšanu, mācību procesa norise notiek nepilnvērtīgi.
Ideja: Veicināt sadarbību starp izglītības iestādēm, vecākiem, pašvaldību, lai kopīgi izstrādātu risinājumus veselīga dzīvesveida popularizēšanai un ieviešanai.

Līdzdalības veicināšana
Vecākiem šobrīd trūks izpratnes par līdzdalības iespējām un savu interešu aizstāvību, piemēram, izglītības jomā nav skaidras daudzo institūciju kompetences un sadarbības iespējas, vecāku biedrības pārsvarā darbojas ar resursu jautājumiem, kā arī sadarbību pēc būtības. Šis ir kritisks jautājums, lai veidotos integrācija, jo pašos pamatos nav izpratnes par šo procesu, nav skaidri iesaistīto pienākumi un tiesības. Šeit spēcīgi būtu jānodarbojas ar informēšanu un izglītošanu, LVK ir atvērta sadarbībai un šīs problēmas risināšanai. Pozitīvais šajā visā ir aspekts, ka daudzi vecāki vēlas iesaistīties jomās, kas minētas šajā Sabiedrības integrācijas stratēģijā, tikai nezina kā un vai vispār var to darīt. Mūsu uzdevums ir informēt un iedrošināt!

Paldies par izturību!
Ja ir radušies komentāri, interese, rakstiet Ivitai Mauriņai (ivitam@inbox.lv).

Leave a Comment

Your email address will not be published. Required fields are marked *